No strupastēm līdz griezes mazuļiem – kāda ir tipiskā stārķa maltīte Latvijā?
Aculieciniece Liene iesūtījusi video, kurā redzams, kā stārķis pusdienās notiesā grauzēju – strupasti. Balto stārķu pētniece Māra Jaunaus portālam "tv3.lv" teic, – tas ir mīts, ka lielie putni Latvijā pārtiek tikai no vardēm un krupjiem. Stārķi pārtikai izmanto, sākot no grauzējiem un kurmjiem līdz pat maitām un citu putnu mazuļiem.
"Tātad viņi [stārķi] ēd visu, ko vien spēj norīt. Arī mazus objektus, kukaiņus, kāpurus, kūniņas," zina stāstīt speciāliste. Tieši šī iemesla dēļ arī varam novērot, kā gaļējādi staigā pakaļ lauksaimniecības arklam un pļaujmašīnai. Uzrokot lauku, tiek izbiedēti dažādi kukaiņi, kurus notiesā svēteļi. Tāpat maltīte var būt lauku peles, kurmji. "Viņi [stārķi] izputina un izlaupa mazu putniņu ligzdas, kas ligzdo uz zemes. Apēd olas un mazuļus. Garšo arī, piemēram, Latvijā aizsargājamās griezes mazuļi," pastāsta Janaus.
Tāpat nereti putni manāmi staigājam ceļmalās – tur viņi meklē automašīnu notriektos dzīvniekus. Arī labprāt uzturas tur, kur notiek ekstensīvā lauksaimniecība, jo arī vietās, kur mājo lopi – iespējams sagādāt barību. Vairāk ir kukaiņu, peļu, kurmju un žurku.
Šovasar stārķiem ligzdošanā veicies dažādi, pauž Janaus, apkopojot datus no četrām parauglaukumos dažādos Latvijas reģionos. Vissliktāk klājies Kurzemē, bet tikmēr Vidzemē (Inčukalnā un Jaunlaicenē) ir vērojamas vidēji labas sekmes.
"Stārķi ir gaļēdāji. Kāpēc tie nosaukti par svēteļiem – man nav skaidrs. Turklāt tiem piemīt arī kainisms, jo mēdz apēst arī savus bērnus. Miris stārķēns, pašu bērns, ligzdā var tikt uzskatīts par barību," par šādiem gadījumiem zināms ir stārķu pētniecei.
Latvijā patlaban ligzdo ap 13000 balto stārķu pāru. Skaits ir vērtējams kā kopumā stabils, vien pēdējos gados nedaudz samazinās. Tomēr patlaban stārķu populācijai Latvijā nekas nedraud, vērtē pētniece.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
