Zinātnieki atbild: kāpēc mēs mīlam kaķus un vai kaķi mīl mūs

Kaķi pie mums apmetās ap to laiku, kad senie cilvēki pirmo reizi izgudroja šķūņus graudu glabāšanai, un tur savairojās peles, kuras sāka medīt kaķi. Šī kaķi prasme iezīmēja lielās draudzības sākumu. Bet kāpēc mēs tik ļoti mīlam kaķus? Un vai kaķi mīl mūs? Portāls livescience.com ir apkopojis visu, ko mēs zinām par kaķiem, un šķiet, ka ir atrasta atbilde.

Kad kaķi tika pieradināti?

Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka kaķi ir bijuši kopā ar mums aptuveni 10 000 gadu. Mājdzīvnieku sencis bija savvaļas kaķu pasuga "Felis silvestris lybica", kas dzīvoja Tuvajos Austrumos. Pirmo reizi arheologi mūsdienu Turcijas teritorijā ir atraduši pūku pēdas. Tur viņi nošķīrās no savvaļas radiniekiem un sāka dzīvot kopā ar cilvēkiem. Kaķu izplatība visā pasaulē notika ar kuģu palīdzību. Zinātnieki domā, ka jūrnieki tos paņēma līdzi, lai aizsargātu kravu no žurkām un pelēm. Un jaunajās zemēs daži kaķi aizbēga un apdzīvoja iepriekš neizpētītās teritorijas. Mēs jau rakstījām, ka arī Londonā, Dauningstrītā 10 ir kaķis Lerijs, kuram viens no pienākumiem bija peļu ķeršana.

Austrumeiropā pirmās kaķu pēdas datētas ar 4400. gadu pirms mūsu ēras, un 2016. gadā Vācijas ziemeļos zinātnieki atklāja vikingu vietu, kur atrada dzīvnieku atliekas, kuru DNS izrādījās saistīta ar Ēģiptes kaķu DNS. Šī vieta ir datējama no 700 līdz 1000 gadiem. Zinātnieki Kiprā atraduši vecāko zināmo mājas kaķa apbedījumu. Tur 9500 gadus vecā kapā viņi netālu vienu no otra atrada cilvēku un kaķu skeletus. Ķīnā ir atrastas kaķu mirstīgās atliekas, kas ir 5300 gadus vecas. Ūsaiņi ir vieni no mūsu vecākajiem draugiem.

Kādas ir kaķu šķirnes?

Patiesībā kaķu valstībā daudzveidība nav tik liela. Ja jūs salīdzināsit čivavas un senbernāra suņus, atšķirība starp tiem būs daudz lielāka nekā, piemēram, starp kaķi Sfinksu un lielu pūkainu Meikūnu. Tas viss tāpēc, ka cilvēki audzēja suņus dažādiem uzdevumiem – medībām, ganībām, īpašuma aizsardzībai utt. Tūkstošiem gadu kaķiem ir bijuši un joprojām ir tikai divi uzdevumi: ķert peles un būt par mājdzīvniekiem.

Dati atšķiras pēc šķirņu skaita, jo Pasaules kaķu federācija atzīst 64 kaķu šķirnes, bet Kaķu mīļotāju asociācija – tikai 40. Tomēr lielākā daļa šo šķirņu ir jaunākas par 100 gadiem. Cilvēki vienmēr ir mīlējuši kaķus vienkārši tādus, kādi viņi ir.

Cik gudri ir kaķi?

Jautājums par to, kurš ir gudrāks – kaķi vai suņi, ir vairāk nekā simts gadus vecs. Nav precīzas atbildes. Šo dzīvnieku intelekts veidojas dažādi un ir pielāgots dažādiem uzdevumiem. Sunim ir jābūt paklausīgam, jāzina un jāsaprot saimnieks un jāspēj izpildīt viņa komandas. Kaķos cilvēki novērtē viņu spēju novērtēt apkārtni, meklējot laupījumu, un paši to nomedīt.

Tomēr tas nenozīmē, ka kaķi neklausa cilvēkus. Piemēram, 2013. gada pētījums, kas publicēts žurnālā "Animal Cognition", parādīja, ka kaķi spēj atšķirt savu saimnieku balsis.

Zinātnieki, kas strādā ar kaķiem, saka, ka nav viegls uzdevums atklāt, ko kaķi spēj izdarīt. Pūkainiem nepatīk nepazīstamas vietas un svešinieki, tāpēc ir ļoti grūti piedabūt viņus savas prāta spējas demonstrēt laboratorijā. Tur, kur suns labprāt spēlējas ar pētnieku, kaķis, visticamāk, iekāps saimnieka rokās un paslēps purnu plaukstās. Tāpēc kaķis, kurš mājās iemācījies atvērt skapīti ar barību un tas cilvēkus nedaudz sadusmo, diez vai šo talantu pētniekam demonstrēs.

Turklāt kaķi pēc būtības ir vientuļi, tāpēc viņiem ir mazāk sociālo signālu. Ja suņi spēj atšķirt, kurš ir saimnieku draugs un kurš vēlas viņiem nodarīt pāri, un attiecīgi reaģēt uz cilvēkiem, tad kaķi šādas nianses nesaprot – viņi nav audzināti ar spēju cieši sadarboties ar cilvēkiem. Citiem vārdiem sakot, kaķi ir pietiekami gudri, vismaz attiecībā uz uzdevumiem, kas vientuļajam medniekam ir nepieciešami, lai izdzīvotu. Viņiem vienkārši ir vienalga, ja jūs par to zināt.

Kaķi izvēlas vietas un cilvēkus, kur vislabprātāk uzturas. Islandē ir kaķis Diego, kas ir pamanīts Skeifanā, jo īpaši "A4" veikalā, kur viņš esot parasts apmeklētājs. Kaķis ir tik slavens, ka to brauc skatīt pat tūristi.

Vai kaķiem ir emocijas?

Ko izdevās noskaidrot par kaķiem, tad tas ir tas, ka kaķi veido emocionālo saikni ar saviem saimniekiem. Piemēram, 2002. gadā veikts pētījums parādīja, ka kaķiem var rasties pamestības sajūta, kas viņus mudina uz tādiem nedarbiem, kā savu dabisko vajadzību nokārtošanu neatļautā vietā, piemēram, gultā, jo tā viņi sajauc savu smaku ar cilvēka smaržu, un tas uzlabo viņiem garastāvokli.

Savukārt 2015. gada pētījums parādīja, ka kaķi saprot saimnieka toni, kurš viņiem stāsta par nepazīstamu objektu (toreiz tas bija ventilators): tiek stāstīts satrauktā vai mierīgā balss. Kaķi, kuru saimnieki izrādīja bažas, biežāk skatījās uz izeju no telpas, kurā notika nepatīkamais notikums, un vairāk komunicēja ar saviem cilvēkiem, lai nomierinātu sevi.

2020. gada pētījumā kaķi arī parādīja spēju atšķirt emocijas. Viņiem tika rādīti dusmīgu vai laimīgu cilvēku attēli, kā arī tika atskaņoti smiekli vai dusmīgas balss ieraksti. Dažreiz attēls un skaņa sakrita, un dažreiz nē. Tāpat kaķiem, kas piedalījās pētījumā, tika rādītas citu kaķu fotogrāfijas – dusmīgu un laimīgu, kā arī tika atskaņotas murrāšanas un šņākšanas skaņas. Ja emocijas fotoattēlā un audio sakrita, kaķi skatījās uz attēlu ilgāk, ja nē, viņiem bija stresa pazīmes. Tātad, kaķi precīzi saprot mūsu emocijas.

Redze, dzirde un oža – kas ir spēcīgāka kaķiem?

"Merck Veterinary Guide" teikts, ka kaķiem ir lieliska redze. Viņi lieliski redz spilgtā gaismā un tajā pašā laikā atšķir objektus tumsā sešas reizes labāk nekā cilvēki. Lai medītu naktī, kaķi pārsvarā ir nakts dzīvnieki, viņu acīs ir īpašs atstarojošs "Tapetum lucidum" slānis. Pateicoties tam, kaķa acis "mirdz" tumsā. Reizēm tieši tā viņi jums atklāj savu atrašanās vietu, slēpjoties no jums tumšā skapī vai zem dīvāna.

2014. gada pētījums pierādīja, ka kaķi var redzēt arī ultravioleto gaismu ārpus cilvēka acs diapazona. Bet ar krāsu redzi kaķiem ir sliktāk nekā mums. Cilvēka acī ir trīs veidu jutīgās šūnas, kas ir atbildīgas par krāsu atšķiršanu, savukārt kaķiem tās ir tikai divas. Bet cilvēka redzes lauks ir aptuveni 180 grādi, bet kaķim – pat 200 grādi.

Oža kaķiem ir diezgan viduvēja, bet dzirde ir viena no labākajām dzīvnieku valstībā. Viņi spēj atšķirt skaņas frekvences diapazonā no 55 līdz 78 kiloherciem. Salīdzinājumam, cilvēka dzirde var aptvert tikai no 20 herciem līdz 20 kiloherciem.

Ķīnā ir bezausu kaķis Kartupelis, kas kļuvis par sociālo tīklu zvaigzni. Pēc slimības, kaķim ausis bija jānoņem, bet Kartupelim izdevās saglabāt dzirdi.

Kā kaķi var palīdzēt cilvēkiem?

Piemēram, viens mīļš un pūkains kaķis var viegli atbrīvot māju no vesela peļu bara. Ar to kaķi ir slaveni visā pasaulē. Bet viņu labvēlīgā ietekme uz veselību, ko kaķu mīļotāji apzinās, šķiet, nav tik acīmredzama. Tomēr 2016. gada pētījums, kas publicēts žurnālā "Pet Behavior Science", atklāja, ka, pavadot laiku kopā ar savu kaķi, sirdsdarbība palēninās un asinsspiediens pazeminās. Turklāt šī ietekme tika novērota gan kaķu īpašniekiem, gan brīvprātīgajiem, kuriem mājās nebija kaķa. 2015. gadā žurnālā "Anthrozoös" publicētā informācija pārliecinoši pierādīja, ka komunikācija ar kaķiem ievērojami uzlabo cilvēku garastāvokli.

Mijiedarbība ar kaķi, piemēram, spēlēšanās vai barošana, aktivizē prefrontālās garozas zonas, kas saistītas ar sarežģītiem uzdevumiem, empātiju un neverbālo komunikāciju. Mums patīk un tas ir patīkami, ka tik neatkarīgs dzīvnieks labprātāk pavada laiku kopā ar mums un pat izrāda savu pieķeršanos – murrā un glāsta. Tas uzlabo garastāvokli un mazina stresu.

Ne tikai par kaķiem, bet arī citiem mīluļiem skaties "Es mīlu savu mīluli" kanālā TV3 no 17. septembra sestdienās pulksten 18.45, kā arī nākamās paaudzes televīzijā Go3.