Halovīns vs. Mārtiņdiena. Kā svinēt maskošanās svētkus latviskā garā?
Arī Latvijā nu jau sākam pierast, ka oktobra beigās bērni grib vilkt mošķu kostīmus un doties saldumu "medībās". Kā tas sasaucas ar latviskajām tradīcijām? Vai tā pati ķekatās iešana tā vien ir, vai tomēr kaut kas cits? Par to vai tas apdraud latviskās tradīcijas Aīda Rancāne ir pārliecināta, ka pašos dziļākajos pamatos mēs varam saskatīt kaut ko kopīgu visām Eiropas tautām.
"Ja skatāmies uz Halovīniem, tad tie pirmsākumi ir Ķeltu tradīcijas un kultūrā pirms kristietiskajos priekšstatos. tad tas ar pārceļotājiem aizceļo uz Ameriku un tur šīs tradīcijas ienāk popkultūrā un tad, ieguldot lielus līdzekļus, Amerikā katru gadu par saldumiem un kostīmiem tiek ieņemti miljardi. Un tas ienāk atpakaļ Eiropā un izplatās," skaidro folkloriste.
Tas senākais ir, ka tie ir senču gari, kas apciemo dzīvos, stāsta Rancāne.
Tas vienmēr ir bijis saistīts ar gada tumšo laiku un, skatoties uz latviskajām maskām, rodas sajuta, ka tās ir gatavotas no tā, kas ir atrast mājās. Latviešu folklorā gan vairāk par veļiem runājam. Vai ar to visu varam vilkt paralēles?
Folkloriste Rancāne apstiprina, ka paralēles tur ir, jo arī Ķeltu svētki ir vasaras beigas un ziemas sākums, tāpēc, ka senais gads tika dalīts divās daļās – vasara un ziema.
"Arī viņiem tās bija ražas novākšanas beigas. Līdzīgi arī mums, Mārtiņi ir ziemas sākums, bet arī Latvijā maskošanās šur tur notika Miķeļos, kad diena vienāda ar nakti. Arī veļu laikā paralēli tam, ka tiek mieloti šie senču gari, jau Vidzemē ir iets maskās, ko sauc par vecīšiem. Maskošanās – mūsu senču garu vizualizācija ir bijusi."
Runājot par tradīcijām, kuras varam izcelt mūsdienās, folkloriste uzsver, ka visas tradīcijas ir vērtīgas, jo tās ir gadu tūkstošiem ilgi saglabājušās – vētītas, pielāgotas un mainītas, bet tomēr saglabātas.
"Viena no tām ir maskošanās. Pārtapšana citā. Un tieši tāpēc latviešu tradīcijās bērni nebija galvenie maskotāji, jo maksošanās ir saistīta ar mūsu apziņas izmainītu stāvokli. Tā ir tāda jauniešu, pieaugušo lieta. Tā ir atbalstāma. Tā ir interesanta un Mārtiņi ir pirmie lielākie svētki, kad bērni bija maskās un ir maskās joprojām."
Folkloriste saka, ka maskošanās ir pārtapšana kāda mītiskā sencī vai dzīvniekā, kura simboliskā nozīme ir spēja nokļūt no viņpausaules šajā pasaulē un atnes to svētību un auglību. Maskām latviešu zemnieks izmantoja tos materiālus, kas viņam bija pieejami, taču jau nolietots. Tāpēc maska ir atšķirīga no tā tēla, kas ir ikdienā, piemēram, kažoks, kas izgriezt uz otru pusi. Maskošanās galvenā lieta ir palikt nepazītam.
Latvieši zināja, ka maskas nes svētību, tāpēc tās vienmēr tika gaidītas ar cienastu.
Halovīnam ar Mārtiņiem ir daudz kopīgā, kā saka folkloriste: "Būtu labi tās izpausmes latviskot."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
