Kādēļ Latvijā svin 1. maiju?

Ja ieskatīsies kalendārā, tur būs atzīmētas divas svinamas lietas 1. maijā. Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki. Portāls "tv3.lv" skaidro abu šo svētku izcelšanos un vēsturi.

Latvijas pamatlikuma "dzimšanas diena"

Sāksim ar Satversmes sapulces sasaukšanas dienas jubileju. Runa būtībā ir par Latvijas valsts juridisko pamatu likšanu. Uz pamatlikumu, ko nu jau vairāk nekā pirms simts gadiem izveidoja tā laika valstsvīri, balstās arī mūsdienu Latvijas Republika. Turklāt pamati ielikti tik gudri, ka mainīt pa šo laiku nācies maz.

1920. gada 1.maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt.

Satversmes sapulces prezidents bija jurists Jānis Čakste. Kura vadībā divu gadu laikā tad tika izstrādāts kvalitatīvs pamatlikums.

Šim notikumam par godu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, jau 1990. gada 3. oktobrī Augstākā Padome pieņēma likumu "Par svētku un atceres dienām", kurā starp svētku dienām bija iekļauta arī Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.

Vārdu "Satversme" darinājis publicists un valodnieks Atis Kronvalds, kas Jaunlatviešu kustības ziedu laikos, 1869. gadā, piedāvāja vārdu "konstitūcija" aizstāt ar latviskotu sinonīmu "Satversme".

Jāpiebilst, ka jau īsi pēc Satversmes sapulces darba beigām, šī nozīmīgā notikuma gadadiena tika atzīmēta. Rīgā 1923. gadā aizsāka tradīciju 1. maijā rīkot armijas svētku parādi Esplanādē. Tas bija ļoti populārs pasākums, ko apmeklēja daudzi. Karaspēka garnizona daļu parāde notika arī citviet Latvijā, piemēram, Daugavpilī, raksta "Latvijas Enciklopēdijā".

Mūsdienās 1. maijā valdības pārstāvji dodas nolikt ziedus pie Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Meža kapos.

Darba svētki radušies Ziemeļamerikā

1. maijā Latvijā tiek atzīmēti arī Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām.

Šie svētki radušies par godu strādnieku cīņai par savām tiesībām – gan uz īsāku darba laiku, gan uz brīvdienām un labākiem darba apstākļiem. Proti, 1884. gadā Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Tā kā arodbiedrību prasība netika ņemta vērā, 1886. gada 1. maijā aptuveni četrdesmit tūkstoši strādājošo sāka streiku, kas drīz vien izvērtās par vispārēju.

Masu spiediena rezultātā Amerikas Savienoto Valstu kongress 1887. gadā dažās darbu nozarēs izdeva likumu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu, raksta "Latvijas Vēstneša" portāls. Gadu vēlāk ASV strādnieku "Darba savienība" nolēma ar 1890. gada 1. maiju no jauna uzsākt cīņu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu.

Šīs amerikāņu strādnieku akcijas nepalika nepamanītas arī Eiropā un 1889. gadā Parīzē sanākušais starptautiskais strādnieku kongress nolēma, ka 1. maijs būs tā diena, kad visās zemēs un pilsētās notiks starptautiskas manifestācijas ar prasību valdībām likuma ceļā noteikt astoņu stundu darbadienu. Kopš tā laika 1. maijs kā strādājošo starptautiskās solidaritātes diena tiek atzīmēts katru gadu. Kaut arī pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas par šiem svētkiem ir mazliet piemirsts, "Latvijas Vēstnesī" raksta Agris Olmanis.

Vēsturiski Latvijā Darba svētki lielajās rūpniecības pilsētās svinēti jau kopš 19. gadsimta izskaņas, pulcējot lielu skaitu fabrikās strādājošo.

Padomju okupācijas gados 1. maijs jeb Darba svētki ar plašiem, obligātiem gājieniem bija daļa no komunistiskās ideoloģijas manifestācijas. Tomēr šie nav padomju laikā iedibināti svētki, kā daudzi domā. Ik gadu Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā arī tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi. Daļā valstu oficiālā brīvdiena ir cits datums (ne 1. maijs), teikts "Latvijas Enciklopēdijā".

Piemēram, arī Francijā Darba svētki ir oficiāla brīvdiena. Arodbiedrības organizē demonstrācijas un gājienus, lai iestātos par strādnieku tiesībām. Tradicionāli 1. maijā draugiem un ģimenei Francijā dāvina maijpuķītes, bet Itālijā, Romā, notiek ikgadējais skatītāju plaši apmeklēts koncerts ar populāru mūziķu piedalīšanos.

Arī Berlīnē un citās lielajās Vācijas pilsētās arodbiedrības organizē gājienus. Vācijā šī diena ir brīvdiena.

Bet Ungārijā līdztekus Darba dienai kā oficiālai brīvdienai 1. maijs arī iezīmē gadskārtu kopš valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. Notiek brīvdabas aktivitātes, gadatirgi. Kreisā spārna partijas un arodbiedrības organizē Darba svētku gājienus.