Labrencis – uguns diena, rudens sākums
Labrencis, Lārančs, Lārancis, Labrančs jeb Uguns diena ir 10. augustā. Senči šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Senči šo dienu sauca arī par āža dienu. Tautas ticējumos Labrenča dienā nedrīkstēja kurt krāsni, lai neizceltos ugunsgrēks.
"Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana," stāsta dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Saules un Mēness" kalendāra veidotā, folkloriste Aīda Rancāne stāsta, ka ar Labrenci sākās rudens un bija savi rituāli.
"Ziedo rituālajai ugunij kādu plāceņa gabalu. Ēdienu gatavo, vai nu ārpus mājas, vai pēc saules rieta. Pirms saullēkta taisīts sviests noder dziedināšanai," stāsta Rancāne.
Labrencī nedrīkst strādāt, iet dārzā vai tīrumā.
"Novāc sīpolus. Pēc Labrenča sākas kulšanas darbi, rudzu sēja, arī vakarēšana istabā. Saka arī, ka šajā dienā stārķis aiznes launagu," stāsta Rancāne.
Ticējumi
- Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug.
- Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens.
- Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī – nejauks rudens.
- Labrencī jāpļaujot alkšņu atvases, lai tās vairs neaugtu.
- Labrenču vakarā vajagot rijas krāsns priekšā gaili vai jēru nokaut, tad tai gadā esot no uguns pasargāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
