Lūcijas dienas tradīcijas: Gada tumšākajā laikā nest gaismu un labestību

Lūcijas dienas tradīcijas sakņojas reformācijas laikā, taču tikai 19. gs. beigās tā kļuva pazīstama visā Zviedrijā. Pirmais Lūcijas gājiens notika 1927. gadā, vēlāk līdzīgus pasākumus sāka rīkot arī Dānijā un citās Skandināvijas valstīs. Kopš 1991. gada arī Latvijā svin Lūcijas dienu.

Skandināvijā Lūcijas dienā meitene baltā kleitā ar gaismas kroni galvā un sveci rokās procesijas laikā mudina atcerēties par labdarību un atbalstu grūtībās nonākušiem.

Agrāk Zviedrijā Lūcijas diena bija ģimenes svētki, kad Lūcija tika izraudzīta katrā ģimenē. Par Lūciju uz vienu dienu kļuva, piemēram, ģimenes vecākā māsa. Viņa, tērpusies baltās drānās, pārējos ģimenes locekļus cienāja ar kafiju un smalkmaizītēm – ar to Lūcijas pienākumi beidzās. Pamazām Lūcijas dienas svinības Zviedrijā kļuva par publisku tradīciju un Lūcijas tika izvēlētas ne tikai ģimenēs, bet arī ciematos un pilsētās.

Tagad ik gadu 13. decembra rītā Zviedrijas ziemu apgaismo jaunas meitenes baltās garās kleitās, ar degošu sveci rokās un gaismas kroni galvā. Visā zemē Lūcijas vada procesiju, kas sastāv no jaunām meitenēm un zēniem, kas arī tērpušies baltās drānās, bet galvā viņiem cepures zeltītām zvaigznēm. Gājiena noslēgumā nāk bērni, kas saģērbti kā laumiņas. Gājiena dalībnieki, kam katram rokās ir degoša svece, iznāk no tumsas, dziedot nes sev līdzi gaismu. Procesijas laikā tās vērotāji cienāti ar safrāna cepumiem un piparkūkām. Skandināviem tā ir viena no svarīgākajām Ziemassvētku gaidīšanas laika tradīcijām, kas iezīmē Adventes laika viduspunktu.

Latvijā Lūcijas dienas svinēšana sākās deviņdesmito gadu sākumā, lai Latvijas iedzīvotājus iepazīstinātu ar skandināvu tradīcijām un popularizētu tās Latvijā. Pirmo Lūciju Latvijā kronēja 1991. gadā Doma baznīcā, kad par Lūciju kļuva toreizējā toreizējā Kultūras akadēmijas studente Anna Buša. Pati kronēšana izvērtās par grandiozu pasākumu, jo Latvijā Lūcijas diena bija kaut kas jauns, tādēļ tas likās interesanti un pievilcīgi – skaistas meitenes saņem mācītāja svētību, nes vainagu ar degošām svecēm, dzied un dodas gaismas vizītēs pie dzīves grūtdieņiem.

Lūcijas diena latviešu tradīcijās un ticējumos

Lūcijas dienu dēvē arī kā Lasijs, Lasītes, Luciāņa, Lasiņa dienu.

"Govju diena, sieviešu diena. No šī brīža diena par vistas nagu top garāka. Sāk piekarināt pie grieztiem puzurus un putnus, gatavotus no salmiem," raksta "Saules un Mēness kalendāra" veidotāja, folkloriste Aīda Rancāne.

Latviešiem šī ir sieviešu diena, tāpēc ticējums vēsta, ka Lūcijas dienā sievietes nestrādāja un nevērpa. Tāpat īpašā uzmanība tika pievērta govīm. Kāds ticējums vēsta, ka Lūcijas dienā govis labi jādzirda, tad viņām būs daudz piena, kad nāks slaucamas.

Šajā dienā vēroja arī laiku:

• Ja Lūcijās rīts skaidrs – atlikušais decembris būs sauss.
• Ja snieg un putina, līdz Ziemassvētkiem vēl snigs un putinās.
• Istabā dedzina skalu – ja tas nodeg un ogles sagriežas gredzenā, tad nākamgad būs labs siena laiks.

Avots: meiravietis.typepad.com