Krāšņi sācies Dziesmu un deju svētku gājiens
Krāšņi sācies Dziesmu un deju svētku gājiens "Novadu dižošanās", kas ir būtiska svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tā vijās pa galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Gājiens ar krāšņiem tautas tērpiem, gavilēm, satikšanās prieku un Svētku svinēšanu. Gājienā ir iespēja ieraudzīt mūsu kultūras bagātību un katram novadam raksturīgās kultūrzīmes.
Gājiens sākās ar valsts augstāko amatpersonu sveicienu pie Brīvības pieminekļa. Gājiena ceļš Brīvības ielā raksturo Latviju un ir sadalīts septiņos kvartālos – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Latgale, diaspora, Rīga. Katra kvartāla sākumā gājiena dalībniekus sveic novadu pārstāvošas ģimenes un personības, ar kurām novads lepojas. Gājienu noslēgs pūtēju orķestru sveicēji.
Gājiena priekšgalā bija NBS štāba orķestris, tad – Goda virsdiriģenti un Goda virsvadītāji, valsts augstākās amatpersonas, Dziesmu un deju svētku padome, mākslinieciskā padome, rīcības komiteja, LNKC un UNESCO pārstāvji, svētku atbalstītāji.
Dalībnieki ies šādā secībā – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales novadu, diasporas pārstāvji, bet gājienu noslēgs Rīgas kolektīvi.
Dziesmu svētku 150 gades gājienā pirmo reizi kopā satiekas jaunizveidotie Latvijas novadi. Kur vēl labāk sevi varēs parādīt? Kāda ir katra novada kultūrzīme, ar ko var dižoties un gājienā nest novada priekšā? Varēja ieraudzīt mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā.
Šogad dalībnieku gājienu atklāja Vidzemes novads. Valmieras novada kultūrzīme – sidraba birzs, kas atrodas Dikļos – Dziesmusvētku šūpulī. Trešo Vasarsvētku rītā pirms 159 gadiem Dikļos ieradās koristi no tuvākām un tālākām vietām, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā. Nākamajā gadā Dziesmu svētki notika Bauņu Jēkaba kalniņā Matīšu pagastā, bet vēl pēc gada – Rūjienā. Tādējādi pirmo trīs Dziesmu svētku norises vietas bija Valmieras novadā un tas uzskatāms par Dziesmu svētku šūpuli. Kopīgie dziedāšanas svētki bija sākums pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika 1873. gadā, izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
