Kad dzeja satiek apiņus. Dodamies ciemos pie dzejnieka un aldara Krišjāņa Zeļģa

Dzejnieks un aldaris Krišjānis Zeļģis sr šo arodu viņš nodarbojas jau trīspadsmit gadus, viss sākās kā eksperiments draugu lokā.

"Skatījāmies, vai no tā kaut kas var sanākt. Trīspadsmit gadus vēlāk mēs joprojām šeit esam, un viss notiek," saka Zeļģis.

Alus darītava "Malduguns" atrodas Raunā, savukārt Krišjānis ir audzis Talsos. Tur viņš apmeklēja pamatskolu. Pirmais Krišjāņa Zeļģa dzejolis apmaiņā pret 10 ballēm literatūrā tika publicēts skolas avīzē.

"Literatūras skolotāja teica, ka tas neesot mans dzejolis – es esot norakstījis. Tas vienlaikus bija kompliments, bet, protams, arī aizskāra mani kā jūtīgu jaunieti," bilst Zeļģis.

Tagad Krišjānim Zeļģim ir izdoti jau seši dzejas krājumi. Jaunākais darbs ir dzejoļu krājums bērniem "Patīk!". Tas ieguva Jāņa Baltvilka balvu.

Savukārt uz alus bundžu etiķetēm Krišjānis ļauj izpausties citiem māksliniekiem. Alus "Cilpa" ir darītavas "Malduguns" pārdotākais alus. Tas veido vairāk nekā pusi no kopējā pārdotā alus apjoma. Šī ir tā retā reize, kad arī es drīkstu nobaudīt alu darba laikā.

Alus darīšana un dzejas rakstīšana ir labi saderīga kombinācija, atklāj Krišjānis Zeļģis. "Dzeja savā ziņā ir ļoti elitāra nodarbe. Ir vajadzīga alus darītava, lai varētu nodarboties ar dzeju," saka Zeļģis.

Strādājot alus darītavā, tiek nodarbinātas citas prāta daļas, nekā rakstot dzeju. Tāpēc dzejai nepieciešamā enerģija netiek izsmelta, piebilst dzejnieks. Baudiet alu saprātīgi un neaizmirstiet arī par dzejas baudīšanu.