18. oktobrī somu namā Stokholmā visas dienas garumā skanēja latviešu mūzika, bet naktī tika dieti latvju danči un dziedātas tautasdziesmas. Tur simtiem latviešu pulcējās uz Stokholmas latviešu kora 80 gadu jubileju – daļa no klausītājiem bija ieradušies ciemos no Latvijas, bet tikpat daudz vietējo, Zviedrijā dzīvojošo.
Kas liek desmitiem Zviedrijā dzīvojošu latviešu jau 80 gadus sanākt kopā, lai vienotos dziesmā un kā latviešu kultūra ārzemēs piesaistījusi arī vietējos iedzīvotājus? To vēroja un noskaidroja "tv3.lv", kuriem arī bija tas gods piedalīties kora jubilejas svinībās.
Ja nebūtu kora, nebūtu arī manis.
Diriģente Gaida Rulle ir Stokholmas latviešu kora priekšgalā, kā pati smejas "’ilgāk, nekā gribētos atzīt’’.
"’Pirmo reizi sāku strādāt ar kori 1982. gadā, pilnībā pārņemot to 1983. gadā," stāsta diriģente. Taču vispār kora vēsture meklējama vēl daudz senākā pagātnē.
Koris formāli dibināts 1945. gada 22. maijā "’Tie bija Jānis Mediņš un Teodors Reiters – viņiem bija laimējies dabūt darbu Stokholmā, kur viņi pārvācās no bēgļu nometnēm un tūlīt dibināja kori.
Toreiz tas bija Jaunais Teodora Reitera koris. Pēc tam bija dažas nosaukuma maiņas, bet nu jau gadu desmitiem esam Stokholmas latviešu koris,’’ tā Gaida Rulle.
Koris kļuvis par vienu no galvenajiem sociālajiem punktiem, kas toreiz, 1945. gadā, pusotra gada laikā Stokholmā sapulcējis jau vairāk kā 50 latviešu trimdas dziedātājus. Tur trimdas latvieši iepazina citus savējos, tā bija iespēja draudzēties, un tur pat tapa ģimenes, tostarp, latviešu kora mēģinājumos iepazinās arī tagadējās diriģentes vecāki.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"’Mani vecāki sadziedājās Reitera korī, viņi abi bija latviešu bēgļi. Principā, ja mani vecāki nebūtu sākuši dziedāt korī, nebūtu arī manis,’’ smejas diriģente.
Un tradīcija turpinās – korī dzied paaudzes un dzimtas – arī šobrīd Stokholmas latviešu kora sastāvā uz skatuves kāpj mātes ar bērniem, brāļi ar māsām.
"’Mūsu jaunākajai dziedātājai ir 18 gadu, bet vecākajai tuvojas 80,’’ rēķina diriģente. Kopā esot apmēram 80 aktīvie dziedātāji, no kuriem lielākā daļa arī pulcējas 80 gadu jubilejā.
"’Esam jautra kompānija, kopā ballējamies, smejamies,’’ tā diriģente. Un satraukumam par to, ka koris varētu pajukt, vispār neesot nekāda pamata – absolūti likumsakarīgi koristu rindām pievienojas dziedātāju pusaugu bērni un pat dzīvesdraugi, kuri ne visos gadījumos ir latvieši.
Bet arī tad – nekādu atkāpju! Gan mēģinājumi, gan dziedāšana notiek latviešu valodā. Un latviešu gars pievilina arī ārzemniekus! Latviešu korim Stokholmā jau pievienojušies arī daži zviedri un pat francūzis, kuri caur dziesmām apgūst latviešu valodu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"’Mēs dziedam tikai latviski! Ar to arī esam unikāli. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, lai visus šos 80 gadus uzturētu latvietību un latviešu kultūru. Un to mēs darām ar latviešu mūziku,’’ tā diriģente.
Koncertu izpārdod neticami īsā laikā
Arī 80 gadu jubilejas koncertā Stokholmas latviešu izpildījumā skanēja kā Latvijas kormūzikas klasika, tā tautasdziesmas un modernā kormūzika, tostarp, Raimonda Tigula darbi, uz skatuves pievienojoties pašam komponistam, kurš no Latvijas speciāli ieradies uz kora jubileju. Un, protams, "’Dievs, svētī Latviju’’.
Un saikne, ko uztur dziesma, ir spēcīga – koris regulāri mēros ceļu uz Latviju koncertbraucienos. "’Mēs esam piedalījušies visos dziesmu svētkos kopš 1990. gada,’’ var palepoties diriģente.
Kora 80 gadu jubilejas koncerts zālē, kurā ietilpst vairāki simti klausītāju, tika izpārdots momentā, tāpēc tika sarīkots papildkoncerts jeb publiskais ģenerālmēģinājums no rīta.
Un, kā pārliecinājās "’tv3.lv’’, abos zāli pildīja visu vecumu mūzikas draugi, kuri latviešu dziesmas uzņēma ar vētrainiem aplausiem, sajūsmu un pat emociju asarām.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Zviedrijā sauc par latviešiem, Latvijā – par zviedriem
To, ka Latvijas kultūra tiek turēta cieņā ne tikai formāli uz skatuves, lai arī dažam labam jau Zviedrijā nodzīvots viss mūžs, svinību vakarā pārliecinājās arī "’tv3.lv’’.
Pēc koncerta sekoja balle ar latvju dančiem folkloras kopas "’Spēlmaņi’’ vadībā, bet pēc dejām koristi vēl ilgi negribēja doties mājās, vienojoties dziesmās turpat pie galdiem ģitāras pavadībā.
"Lilioma dziesma", "Vaidava", "Es nenācu šai vietā" – šīs melodijas un vārdi ir ikviena latvieša sirdī iekalti, un nav nozīmes, vai viņš visu dzīvi nodzīvojis Latvijā, vai Zviedrijā, vai te dzimis, vai emigrējis darba meklējumos.
"’Kad aizbraucam uz Latviju, mūs sauc par zviedriem, bet te, Zviedrijā, mūs draugi sauc par latviešiem,’’ sarunā ar "’tv3.lv’’ smejas vidusskolas vecuma puiši, kuri arī vecāku darba dēļ nokļuvuši Zviedrijā, nu tekoši runā abās valodās un ar prieku iesaistās vietējās latviskajās aktivitātēs.
Kur Zviedrijā dzīvojošā latviešu jaunatne redz sevi nākotnē – Latvijā vai Zviedrijā? Šādu jautājumu "’tv3.lv’’ svinību izskaņā uzdeva jaunajiem koristiem, Latvijas kultūras tradīciju kopējiem Zviedrijā, un saņēma sirsnīgu un atklātu atbildi: "’Kāpēc aprobežoties tikai ar Latviju un Zviedriju? Mēs redzam sevi gan vienā, gan otrā un ne tikai. Pasaule taču ir tik plaša!’’
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ar tautas dziesmu pie sirds
Un jāpiekrīt vien būs. Pasaule patiešām ir gana plaša un, kamēr Latvieši turēs godā savu valodu, tradīcijas, dziesmas un dejas, kā tas notiek Stokholmā, satraukumam par latvietības pazušanu pasaules kultūru, valodu un mūzikas burzmā nav ne mazākā pamata.
"’Man koris ir kulturālā saikne. Darba un izglītības ziņā es esmu zviedriete. Es domāju, ka es nemaz nevarētu strādāt Latvijā – tur ir citas tradīcijas, citi veidi, kā to dara. Bet kulturāli – es esmu latviete. Pilnīgi.
Jā, es esmu dzimusi Zviedrijā, mācījusies te, zinu visu par zviedru kultūru, tērpiem, vēsturi. Esmu dziedājusi džezu, kamermūziku, gregoriāņus, barbershop. Bet tomēr man stiprākā kulturālā saikne ir ar Latviju. Tās tautas dziesmas, etnogrāfija – tas nāk no saknēm. Un tas ir ļoti cieši pie sirds,’’ rezumā Gaida Rulle.
