Pirms 60 gadiem Rīgā tapa vieta ātruma mīļotājiem! Biķernieku trase – leģenda, kurā uzaugušas paaudzes un rakstīta Latvijas motoru sporta vēsture. Apaļajai jubilejai par godu Rīgas Motormuzejā tapusi īpaša izstāde.
Biķernieku trasi atklāja 20. gadsimta 60. gados, un jau drīz tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām motoru sporta vietām Baltijā. Te notika starptautiskas sacensības, pulcējot sportistus un skatītājus no dažādām valstīm.
Šodien trases stāstu iespējams iepazīt no jauna Rīgas Motormuzeja izstādē, kur vienuviet apkopoti gan spēkrati, gan dažādu sacensību spilgtākie fotomirkļi. Cilvēkiem, kuri paši piedzīvojuši Biķerniekus, tā nav tikai trase – tā ir pieredze, kas paliek uz visu mūžu, arī motosportistam un izstādes kuratoram Tālim Meļķim.
"Toreiz pilsēta vēl nebija aprijusi Biķerniekus, tad likās tā ir tāda milzīga priekšrocība būvēt tālu no pilsētas. Mēs redzam, kāda ir šobrīd situācija – pilsēta ir aizgājusi tālāk, mēs esam palikuši te – Biķernieku mežā," saka Meļķis.
Sešu desmitgažu laikā Biķernieki kļuvuši par Latvijas motoru sporta simbolu – vietu, kur attīstījusies tehnika, dzimuši talanti un veidojusies sacensību kultūra.
"Šeit ir vairāk nekā 30 tehnikas vienības, tās bija arī jāsapucē, jāatrod, bet tā ir pirmā jeb nu retā reize, kad vienkopus, vienā izstādē ir apskatāma tik raiba, tik spēcīga, tik dažāda sacīkšu tehnika, kas ir braukusi Biķerniekos. Praktiski katrs no motocikliem vai automobiļiem ir braucis Biķerniekos, arī fotogrāfijas visas attiecas tikai uz Biķerniekiem," saka Meļķis.
Uz šāda pjedestāla savulaik kāpa uzvarētāji Biķernieku trasē un tas saglabājies no pašiem trases pirmsākumiem – vienīgi, tam atjaunota krāsa, noņemot vecos slāņus, lai pēc tam pēc iespējas precīzāk atdarinātu to, kā tas izskatījies pirms vairākām desmitgadēm.
"Veterānu pasākuma BSA motocikls, ar kuru viens no trases dibinātājiem būvētājiem un vairāku desmitgažu direktoriem – Eduards Kiope arī piedalījās veterānu sacīktēs. Protams, neizbēgami – tautumeitas, tautumeitas vienmēr bija katrā apbalvošanā. Vienmēr tā Baltija jau tajos laikos arī bija tāda nedaudz ārzemnieciska tāda, un mums bija tāds savs stiliņš – te vairāk bija ārzemes nekā citur. Mēs esam praktiski vienīgie, kas ir saglabājušies," bilst Meļķis.
Savs stāsts par Biķernieku trasi ir arī autosportistam Jānim Vankam. Viņš uzauga Mežciemā, līdzās trasei, un bērnības atmiņas par to saglabājušās spilgtas vēl šodien. Laikā, kad trasē sacentās arī ārvalstu sportisti, bērniem tā bija īpaša vieta – iespēja satikt ārzemniekus un tikt pie retām lietām, piemēram, uzlīmēm, kas vēlāk kļuva par vērtīgu "valūtu" skolas gaiteņos.
"Pie galvenajiem vārtiem tur bija tāda Lūcijas tante, kas bija tiesnese, kura dusmīgu tādu balsi mūs, kā puikas, tur vienmēr dzina projām, tūlīt starts te būs, ko jūs te stāvat. Un tagad tā Lūcijas tante man atver, sevišķi tajā pirmajā reizē, kad es ar sporta mašīnu atbraucu uz savu pirmo sacīksti, tad viņa atver tos vārtus vaļā un es saku – nu, beidzot! Ko mēs te darītu bez Biķernieku trases? Manā gadījumā tas ir ļoti, ļoti liels posms manā dzīvē," bilst Vanks.
Biķernieku trases 60 gadu jubilejai veltītā izstāde Motormuzejā būs skatāma līdz augustam.
