Preiļos debesīs novērots spilgti oranžs objekts: astronomi atklāj, kas tas bija

"15. oktobrī ap pulksten 18.40 Preiļos filmēju neparastu, spilgti oranžu objektu debesīs. Tas kustējās aptuveni divas minūtes Daugavpils virzienā. Vai varētu palīdzēt noskaidrot, kas tas bija?" rakstīja Dāvis.

"Parasta lidmašīna. Acīmredzot Dāvis reti skatās debesīs, ja līdz šim nav ievērojis šādu ainu," raksta Ilgonis Vilks, kas sevi dēvē par pensionētu astronomu.

Arī LU astronoms Vitālijs Kuzmovs paskaidro, ka video ir nofilmēta lidmašīna saulrieta laikā.

Pat nenojautām, ka spilgti oranžajam objektam debesīs ir tik vienkāršs skaidrojums.

"Saprotiet, cilvēki, ieraugot kaut ko citā krāsā, bieži to uzdod par kādu citu planētu viesu apmeklējumu. Bet problēma ir tāda, ka līdz tuvākai zvaigžņu sistēmai, kas ir ap zvaigzni Proksima un ir zvaigznes Alfa Centaura pavadoņ-zvaigzne, jālido ap 70 000 gadus. Līdz nākamai tuvākai sistēmai jālido ap 107500 gadu. Tāpēc citplanētiešu meklētājiem es uzdodu jautājumu, cik liela varbūtība, ka tie atlidotu, ja tie tur būtu," sarunā smaidot vaicā astronoms Kuzmovs.

Šogad ir īpašs iemesls skatīties debesīs – aprit 40 gadi, kopš LU astronomiskajā tornī atkal notiek zvaigžņotās debess demonstrējumi. 1986. gada oktobrī pirmajā publiskajā demonstrējumā aptuveni 50 cilvēki vēroja pilnu Mēness aptumsumu. Par godu šim notikumam 19. oktobrī pulksten 18.00 astronomijas tornī tiks svinēta torņa darbības 40 gadu atdzimšanas diena.

"Diemžēl no tiem, kas piedalījās torņa atklāšanā, dzīvi pašlaik ir tikai trīs cilvēki: Jums labi pazīstamais Ilgonis Vilks, Daugavpils Universitātes profesors Antonijs Salītis un Ventspils Augstskolas profesors Juris Žagars. No viņiem pasākumā būs tikai Ilgonis Vilks. Līdzīgi ir ar tiem, kas šajos 40 gados darbojās tornī. Ne visi varēs būt klāt," stāsta astronoms Kuzmovs.

Ko šajā sezonā piedāvās LU astronomiskais tornis?

"Tādu ko ļoti īpašu šajā rudenī redzēt nesanāks, jo komētas ir tādas, ko var redzēt tikai ar teleskopa palīdzību ārpus Rīgas," stāsta Kuzmovs un piebilst: "Astronomiskajā tornī mēs demonstrējam Saturnu, drīz būs Jupiters, Marss. Vēl demonstrējumos ir miglāji, galaktikas, skaistas dubultzvaigznes. Nākošnedēļ demonstrēsim arī Mēnesi."

Vitālijs Kuzmovs,

LU astronoms

"Cilvēkiem vienmēr ir ko interesantu parādīt un pastāstīt. Un šeit ar nožēlu jāsaka, ka ir tik daudz apmākušos vakaru, jo gribētājiem nākas gaidīt ilgajā rindā, lai tiktu tornī."

LU astronoms Vitālijs Kuzmovs ir apkopojis to, ko sešos mēnešos varēs redzēt LU Astronomiskajā tornī.

No 2026. gada oktobra sākuma līdz 2027. gada marta beigām skaidros darba dienu vakaros no pulksten 19.00 līdz 21.00 interesentiem LU astronomijas tornī būs iespēja tuvāk iepazīt Mēnesi, planētas, zvaigznes, miglājus un galaktikas.

Jau no pagājušā gada tornī darbojas jaunais "Meade" teleskops ar 25,4 centimetru spoguli un 250 centimetru fokusa attālumu. Tas ļauj ieraudzīt daudz vairāk nekā ar neapbruņotu aci — Mēness krāteru ēnas, Saturna gredzenus, Jupitera pavadoņus un pat gaismu, kas no tālām galaktikām līdz mums ceļojusi miljoniem gadu.

4. oktobrī teleskops tiks pavērsts pret vienu no iespaidīgākajiem Saules sistēmas objektiem — Saturnu.

Savukārt 25. novembrī Urāns būs opozīcijā. Tas teleskopā izskatīsies kā mazs zilganzaļš disks, savukārt tālais Neptūns — kā ļoti sīks zilgans punkts. Neptūna atrašana ir sarežģīts uzdevums un tā izskats teleskopā parasti iepriecina tikai raksta autoru, jo apmeklētāji gaida ko lielāku. Bet jāņem vērā, ka Neptūns atrodas gandrīz sešas reizes tālāk nekā Jupiters un ir trīs reizes mazāks. Tāpēc arī redzams daudz sīkāks, nekā gaidīts.

Janvārī vakara debesīs arvien agrāk parādīsies Jupiters un Marss, bet februārī abi būs redzami maksimāli labi. Jupiters opozīcijā būs 2027. gada 11. februārī. Teleskopā varēs redzēt tā mākoņu joslas un četrus lielos Galileja pavadoņus — Jo, Eiropu, Ganimēdu un Kallisto. To izvietojums mainās pat viena vakara laikā. Labvēlīgā brīdī iespējams novērot Jupitera Lielo Sarkano plankumu.

19. februārī opozīciju sasniegs Marss. Tas būs redzams kā izteikti oranžs disks. Ja Zemes atmosfēra būs mierīga, uz tā varēs mēģināt saskatīt tumšākus virsmas apgabalus un gaišo polāro cepuri.

Sezonas noslēgumā gaidāms vēl viens iespaidīgs skats: 30. martā Marss un Jupiters debesīs atradīsies tikai aptuveni četrus grādus viens no otra. Ar neapbruņotu aci tie veidos izteiksmīgu spožu planētu pāri.

Mēness ir viens no iespaidīgākajiem objektiem arī pieredzējušam novērotājam. Tomēr visvairāk detaļu uz Mēness redzams nevis pilnmēnesī, kā varētu gaidīt, bet tad, kad gaismas un ēnas robeža šķērso krāterus un kalnu grēdas. Gar šo robežu zemais Saules apgaismojums rada garas ēnas, kas skaidri demonstrē Mēness reljefu.

Rudens vakaros varēs aplūkot arī Andromedas galaktikas spožāko daļu, Perseja dubultkopu, kā arī citas interesantas dubultzvaigznes. Ziemā debesīs valdīs Orions. Tā miglājs jeb M42 teleskopā izskatās kā smalks, neregulārs gaismas mākonis, kura centrā atrodas jaunu zvaigžņu grupa. Būs redzamas arī Plejādes, Hiādes, Sīriuss un vairākas spožas ziemas zvaigžņu kopas.

Rīgas apgaismojums vājus miglājus un galaktikas padara grūtāk saskatāmus, toties Mēnesi, planētas un dubultzvaigznes pilsētas gaismas ietekmē daudz mazāk.

Komētas ir visgrūtāk apsolāmais debesu objekts. To spožums var ievērojami atšķirties no prognozētā, bet jauna, līdz šim nezināma komēta var tikt atklāta pilnīgi negaidīti demonstrējumu sezonas vidū.

Pašlaik 2026./2027. gada rudens un ziemas sezonai nav paredzēta īpaši spoža komēta, kuru no Rīgas centra varētu regulāri demonstrēt ar neapbruņotu aci. Atsevišķas vājākas komētas teleskopam var būt sasniedzamas, taču pilsētas gaismas, dūmaka un komētas zemais novietojums virs horizonta var padarīt tās praktiski neredzamas.

Tas tomēr nenozīmē, ka komētas šosezon noteikti nebūs. Komētu prognozes tiek precizētas, saņemot jaunus novērojumus, un vienmēr saglabājas iespēja atklāt jaunu spožu viešņu. Ja tāda parādīsies Latvijas debesīs un būs sasniedzama vakara stundās, Astronomiskais tornis būs viena no interesantākajām vietām, kur to mēģināt ieraudzīt.

Astronomiskajā tornī nav divu pilnīgi vienādu novērojumu. Mēness maina fāzi, Jupitera pavadoņi pārvietojas, planētas ceļo starp zvaigznājiem, bet dažkārt debesīs negaidīti parādās meteors, polārblāzma vai jauna komēta.

Novērojumi notiek tikai skaidrā laikā, darba dienās un pēc iepriekšējas pieteikšanās. Oktobra sākumā pulksten 19.00 debesis vēl būs gaišas, savukārt marta beigās pēc pārejas uz vasaras laiku īsta tumsa iestāsies vēlu. Tumsas ziņā vislabākie apstākļi gaidāmi no oktobra otrās puses līdz marta vidum. Bet laikapstākļi mūsu atrašanās vietai rudenī nav īpaši labvēlīgi – bieži viesi ir mākoņi un lietus.

Pieteikties iespējams, aizpildot Apmeklējuma reģistrācijas formu zvaigžņu novērojumiem.

Šis ir maksas pakalpojums, bez maksas var ierasties tikai LU studenti un personāls.