Magone – zieds‑mīkla

Magones un simbolika

Lielās Mātes simbols, kas nozīmē Māti-Jaunavu, nakti. Simbolizē auglību, aiz­mir­šanos, dīkdienību.

Flandrijā — piemiņas zieds, jo Pirmā pasaules kara laikā izpostītie lauki bija pilni ar magoņu ziediem.

Ķīnā — atpūta, skaistums, veiksme. Bet, kā opija avots, tās simbolizē ļaunumu un pagrimumu.

Kristietībā — miegs, vienaldzība, gara tum­sonība. Asinssarkanās magones atspo­guļoja Kristus ciešanas un nāves miegu, kurā viņš iegrima pirms augšāmcelšanās. Kris­tie­tībā šim ziedam piedēvēta Kristus pašuzupu­rēšanās filozofija, tāpēc māk­sli­nieki Jēzu Kristu nereti attēlo ar magoņu vainagu galvā.

Grieķu-romiešu tradīcijās — augu pa­saules miega un nāves periodu.

Tā kā magoņu galviņās ir ļoti daudz sēklu, tad tās uzskata par auglības simbolu.

Magoņu lasīšanu uztver kā simbolu, ka kaut ko nevar izpildīt vai lielas grūtības.

Magones ir arī daudzu dievu atri­būts.

Magones dziedniecībā

Dziedniecībā izmanto magoņu zied­lapi­ņas, reizēm arī sēklas.

Magoņu ziedlapiņas izmanto pie kle­pus, gastrīta, kā nomierinošu līdzekli pie pār­slodzes un bezmiega. Pagatavošana: 3 g kaltētu ziedlapiņu aplej ar glāzi vāroša ūdens, tur, kamēr atdziest, izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3-5 reizes dienā pirms ēšanas. Pie bezmiega: pusstundu pirms gu­lētiešanas.

Šajos gadījumos var lietot arī pulveri no kaltētām zied­lapiņām — pa šķipsniņai 3 reizes dienā pirms ēšanas. Arī pulvera no­vārījumu medū: 1-2 tējkarotes medus izšķī­dina glāzē ūdens, šajā šķīdumā 5-10 minūtes vāra 2 tējkarotes magoņu ziedlapiņu pul­vera. Lieto pa tēj­karotei 3 reizes dienā.

Ar svaigu magoņu sulu ieziež kukaiņu koduma vietas.

Iztvaicētas magoņu lapas un galviņas izmanto kā kompreses pie sasitumiem, augo­ņiem, sāpēm locītavās.

Krievijā, Aizbaikālā, magoņu sēklas, vārītas pienā, dod bērniem pie zobu nāk­šanas.

Ja magoņu sēklas saberž un atšķaida ar ūdeni, iegūst baltu, pienam līdzīgu šķid­rumu, ko sauc par magoņu pienu. To lieto pa pusglāzei 3-4 reizes dienā pie hemo­roīdiem un pneimonijas smagā formā.

Pie cistīta, ja ir dedzinoša sajūta urīnizvadkanālā, palīdzēs, ja apēdīsiet 10 gramus magoņu sēklu.

Pie radikulīta un išiasa palīdzēs ma­goņu sēklu pulveris, kas sajaukts ar medu. Ar to ieziež sāpīgās vietas.

Magoņu tēju lieto pie dažāda veida sāpēm un kā miega līdzekli: 1 ēdamkaroti (ar kaudzi) kaltētu magoņu ziedu aplej ar 1/4 litra vāroša ūdens, pēc 5 minūtēm izkāš, pievieno medu un dzer (ļoti siltu) pret klepu — maziem malciņiem. Pietiek ar 2-3 krūzītēm dienā. Miegam — krūzīti tējas izdzer pirms gulētiešanas.

Magones maģijā

Čehijā Ziemassvētku vakarā ar ma­goņu sēklām baroja vistas, lai tās dētu vairāk olu, bet līgavām kāzās deva kaltētu ma­goņu galviņu, lai tā aizsargātu jaun­laulātos no "ļaunas acs". Tā bija arī kā auglības simbols, lai ģimenē dzimtu daudz bērnu.

Senie inki magoņu saknes uzskatīja par afrodiziaku (seksualitātes stimulētāju).

Krievijā uzskatīja, ka magones aizsargā cilvēkus un lopus no čūskām. Jaunajā gadā tās lika logos, lai čūskas nenāktu mājās, bet ar magoņu sēklām apkaisīja govis, lai tām čūskas nekostu.

Magones, īpaši baltās, uzskatīja arī par ļoti spēcīgu līdzekli mīlas maģijā. To sēklas augoša Mēness naktī bija jāvāc pašam ie­interesētajam, un tikai ar labo roku. Lai pie­saistītu mīlestību, sēklas nēsāja kabatā.

Krievijā uzskatīja, ka magoņu sēklas, kas visus Ziemassvētkus nostāvējušas uz galda, bet pēc tam izbārstītas mājās un kūtī, atbaida vampīrus un ļaunos garus.

Magones sapnī

Ja sapnī ieelpojat magoņu aromātu, tad dzīvē kļūsiet par upuri viltīgiem glaimiem.

Ziedošas magones sola patīkamas no­darbes, bet viss būs ļoti nestabili.

Ja sapnī redzat magoņu sēklas vai ēdat ēdienu ar tām, tad nākotnē nāksies pielietot savu tālredzību.

Magones zīlēšanā

Paņemiet izkaltētu magones galviņu ar sēklām, izgrieziet tajā nelielu atvērumu, un izberiet sēklas. Uz neliela dzeltena papīrīša uzrakstiet jautājumu, kas jūs interesē. Papīrīti salokiet, ielieciet magones galviņā, un nolie­ciet savas gultas galvgalī. Naktī redzētais sapnis dos jums atbildi uz jautājumu.

No Vācijas nāk šāds zīlēšanas paņē­miens: Ziemassvētkos, pusnaktī, turot rokās piestiņu ar magoņu sēklām, nostājieties ceļu krustojumā. Trīs reizes uzsitiet pa piestiņu — skaņas, kas radīsies, vēstīs par notikumiem nākošajā gadā.

Viskošākais akcents

Magones — zieds-mīkla, sārtā zvaigzne, kas izplaukst pasauļu krust­punk­tā, atdalot labo un ļauno. Senatnē runāja, ka dzīves ceļš ir nokaisīts ar sīkām, melnām magones sēkliņām, un katrs, kas pa to iet, izvēlas, kurp doties — uz paradīzi vai elli.

Izmantojiet magoņu ziedus savas mājas interjera dizainā — tie atkausē sirdis un dvēseles piepilda ar mīlestību pret dzīvi!

Magonēm savs nosaukums dažādās tautās

Jorkšīrā — "aklais dūriens", jo to sar­kanā krāsa apžilbina redzi, bet aromāts izraisa galvas sāpes. Tautā to mēdz saukt arī par ugunīgo puķi.

Provansā — eņģeļu zieds, jo ar mago­nēm izrotā baznīcas Svētā Gara nolaišanās dienā, un mazi bērni, apģērbti kā eņģelīši, šajā dienā procesijā iet pirms mācītājiem, kaisot magoņu ziedus.

Flandrijā — "spoku ziedi", jo agrāk eksistēja ticējums, ka nedrīkst iet magoņu laukā, jo šie ziedi izsūc asinis.

Senajā Grieķijā — "mīlas spiegs", jo meitenes norāva magoņu ziedlapiņas un lika tās uz apļa, kas izveidots, saliecot kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu. Sitot pa to ar labās rokas delnu, pēc blīkšķa stipruma noteica, cik stipri izredzētais meitenē iemī­lējies.

Vācijā — "roze-plaukšķene", jo to iz­mantoja līdzīgi kā Grieķijā. Tikai tā nebija zīlēšana, bet gan bērnu spēle.