Pašmāju skaistumkonkursā uzmirdz daiļa medmāsiņa no Rīgas

"Mēs protam ne tikai špricēt, aprūpēt un glābt, mēs esam arī skaistas sievietes," Skaties.lv smaidot atzīst Svetlana, kuras līdzšinējā skaistumkonkursu pieredze saistās ar skolas laikiem, kad startējusi konkursā "Miss un Misters Absolvents" un ieguvusi pat titulu, tomēr šo pieredzi viņa vairāk vērtē kā izklaidi.

Svetlana sevi raksturo kā ļoti dzīvespriecīgu, pozitīvu, optimistisku, enerģisku sievieti. "Krīzes situācijās es parasti saņemos, izstrādāju plānu problēmu atrisināšanai un darbojos. Arī, glābjot kāda dzīvību, jo nākas ne vienu reizi veikt kardiopulmonālo reanimāciju ārpus darba. Kad viss ir beidzies, es varu panervozēt un ņemu sevi rokās.

Pamanīju, ka ar daudziem cilvēkiem dzīve saved kopā tieši krīzes momentos, kad viņiem ir nepieciešams atbalsts, kuru es labprāt sniedzu. Atbalstot citus, kas nonākuši grūtajos brīžos, mēs arī paši kļūstam stiprāki," par to, ko nozīmē būt par medmāsu, stāsta Sveta.

Svetlana ir precējusies, bet pagaidām bērniņu nav, un viņa uzskata, ka katrai ir savs laiks. Ģimene uzņēmusies rūpes par pundurtrusīti.

"Ir arī pameita, kura tagad jau liela – maijā apritēja 19 gadi. Man ir arī krustdēliņš, kurš nākamgad sāks savas gaitas pirmajā klasē. Viņš kopā ar mammu dzīvo Ukrainā," par savu ģimeni stāsta Sveta.

Svetlanas pirmā izglītība saistīta ar tulkošanu. Tomēr, strādājot šajā jomā, sieviete sapratusi, ka tas nav viņai un "ir totāli garlaicīgi".

"30 gadu vecumā nolēmu iestāties medicīnas koledžā un iegūt otro izglītību – medmāsas diplomu. Īstenībā domas par medicīnu man bija jau pēc vidusskolas, bet tajā laikā es ģību, kad man ņēma asinis, un likās, ka sapnis nav īstenojams. Svārstījos starp medicīnu un filoloģiju, līdz iestājos valodu fakultātē.

Interesanti, ka ar laiku bailes no asinīm un ģīboņi pārgājuši. "Es atcerējos savu sapni par medicīnu, un re, esmu medmāsa!" Tagad viņai nav bail ne aprūpēt amputācijas stumbru, ne veikt kardiopulmonālo reanimāciju. "Es atradu īstu sirds darbu, un tā ir laime, kad darbs sagādā īstu prieku," saka konkursante.

Viņa gan neslēpj nožēlu, ka 17 gadu vecumā nobijusies un sapni par medicīnu nav realizējusi jau toreiz, jo tagad būtu ārste, nevis medmāsa.

"Tāpēc es gribētu iedrošināt citas sievietes: ja jums ir sapnis, ejiet uz to, nepadodieties bailēm, ejiet tām pāri un sasniedziet kārotos mērķus. Bet esmu pārliecināta, un dzīve to jau daudzas reizes pierādījusi, ka viss, kas notiek, notiek uz labu," saka Svetlana.

Lai simpātiju balsojumā atbalstītu Svetlanu, dosies šeit!

Medmāsas darbs viņai sagādā patiesu prieku. Sajūta, sniedzot atbalstu, parūpējoties par cilvēkiem un redzot, ka viņiem kļūst vieglāk, ka viņu sejās atplaukst smaids un no jauna rodas dzīvesprieks, ir neaprakstāma.

"Īpaši tagadējā situācija visā pasaulē var ļoti labi redzēt, cik svarīgs ir mediķu darbs, un ir cerība, ka mediķus sāks vairāk novērtēt," spriež "Mrs. Latvija 2020" dalībniece.

Sveitai ir aktīva dzīves veida piekritēja, tādēļ labprāt gan paceļo, gan izkūstas sportojot. Līdz ar ārkārtas situāciju pasaulē ceļošana ārpus Latvijas gan ir ierobežota, bet, kā atzīst konkursa dalībniece, arī mūsu skaistajā Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, tāpēc katras brīvdienas viņa kopā ar cenšas pavadīt, apceļojot mūsu skaisto zemi.

"Es ļoti mīlu dabu un smeļos tajā mieru, spēku un līdzsvaru, tāpēc arī ceļošanā mani vairāk piesaista un interesē skaisti dabas objekti, nevis arhitektūras pieminekļi," saka medmāsa.

Ar sportu skaistule ir draugos kopš sešu gadu vecuma un dzīvi nevar iedomāties bez fiziskām aktivitātēm.

"Esmu nodarbojusies gan ar sporta dejām, gan ar karatē, gan taiboksu, gan trenažieru zālē, gan ar jogu un tenisu. Šobrīd dodu priekšroku sportošanai mājās, garām pastaigām, riteņbraukšanai – to ir ērtāk apvienot ar darbu un ģimeni un saplānot savu laiku.

Starp viņas hobijiem ir arī rokdarbi, tostarp tamborēšana un izšūšana, ar ko viņa sākusi aizrauties pirms 10 gadiem un galvenokārt tie ietver bēbīšu čībiņu un drēbīšu un citu mantiņu tamborēšanu.

"Pa 10 gadiem esmu satamborējusi un izšuvusi ļoti, ļoti daudz ko, bet gandrīz viss tiek dāvināts. Man bieži piedāvā kaut ko uztamborēt pēc pasūtījuma – par naudu, bet man tas neiet pie sirds, jo tamborējot es ielieku daļiņu no savas dvēseles un mīlestības pret to cilvēku, kuram es to dāvināšu, tā ir sava veida meditācija. Visi bēbīši manā apkārtnē un draudzeņu draudzeņu bēbīši ir nodrošināti ar smukām čībiņām," ar smaidu atzīst Svetlana.

Patlaban viņa tamborē mantiņas, ko plāno atdot par ziedojumiem, ko vēlētos nodot organizācijai "Dzīvnieku SOS".

"Viņi dara lielisku darbu, ko ir jāatbalsta. Arī mūsu trusi mēs paņēmām, glābjot no iepriekšējiem saimniekiem, kuriem viņš bija vienkārši apnicis un viņi to gribēja izmest ārā… Tā mūsu Sniedziņš mums uzkrita kā sniegs uz galvas tieši 31. decembrī – kā jaungada dāvaniņa, kas priecē mūs nu jau četrus gadus," stāsta "Mrs. Latvija" dalībniece.

Sieviete aizdomājas, cik patiesībā skarbi, ka cilvēki paņem mājas mīluli, un vienā brīdī, kad tas viņiem apnicis, nolemj no tā atbrīvoties: "Tā nevajadzētu notikt, jo, ņemot dzīvnieku, jāsaprot, ka tagad tev ir jāuzņemas atbildība par šo mazo būtni, un nevar viņu vienkārši izmest miskastē kā vecu lupatu.

Arī pārvākšanās nav iemesls izmest mīluli, jo mājas dzīvnieks ir ģimenes biedrs – mēs taču vīrus, bērnus, sievas neizmetam ārā pārvācoties…"

"Es ļoti mīlu dzīvniekus, un pēdējos gados mums ar vīru radusies jauna tradīcija pavadīt kāzu gadadienu zirgu mugurās. Dzīvnieki ir ļoti mīlošas, jaukas būtnes, pat trusis, viņš arī jūt, kad man ir skumji un nāk atbalstīt," par dzīvnieku lomu savā dzīvē stāsta Svetlana.

Kā spriež Svetlana, svarīgākais ir līdzsvars itin visā, ko viņa dara: "Jāprot sabalansēt darbu un ģimeni. Es neesmu karjeriste, un ģimene man ir ļoti svarīga, tomēr es nevaru iedomāties dzīvi bez iemīļotā darba. Un tā kā man ir svarīgi, lai manā dzīvē ir abi šie aspekti, tad ir jāprot līdzsvarot savas aktivitātes.

Arī tāpat ir svarīgs līdzsvars aktivitāšu un atpūtas režīmā, tāpēc gadās dienas, ko pavadām, vienkārši slinkojot un skatoties seriālus. Arī iekšēji cenšos uzturēt līdzsvaru un sirdsmieru, to man palīdz izdarīt atpūta pie dabas, laiks, kas pavadīts ar ģimeni, kā arī, protams, laiks, kas veltīts sev."