Svēra 39 kilogramus un šķita, ka nomirs. Aleksa atklāti par pārciesto bulīmiju

Ēšanas traucējumi kā nopietna saslimšana pastāv jau gadiem ilgi, un satraucošākais ir bērnu un jauniešu, kas no tiem cieš, skaita pieaugums un tas, ka pacienti kļūst arvien jaunāki. Ja pierasts domāt, ka ēšanas traucējumi vairāk piemeklē meitenes pusaudžu vecumā, tad gan Latvijā, gan citviet pasaulē mediķu redzeslokā nonāk arvien jaunāki bērni. Piemēram, pirms gandrīz desmit gadiem jaunākajai anoreksijas pacientei Latvijā bijuši vien astoņi gadi.

Aleksa Kriķe, kā pati atminas, pirmo reizi ar ēšanas traucējumiem saskārusies bērnudārzā. "Tikai pēc tam es to sapratu. Audzinātāja stāstīja maniem vecākiem, ka es slēpu kotletes atvilktnēs. Bet tā, ka man noteica diagnozi un tas viss sākās, man bija 12 gadi. Tā bija piektā vai sestā klase. Es biju pirmā meitene, kurai sākās pubertāte. Līdz ar to es izaugu nedaudz ātrāk – gan platumā, gan garumā," stāsta Aleksa.

Viņa bija pilnībā normāls bērns. Viņai nebija liekā svara, tik vien, ka no vienaudzēm, kurām pubertāte vēl nebija iestājusies, Aleksa nedaudz atšķīrās. "Tad es sāku tievēšanas procesu.

Man bija 13 gadi, kad mani ielika slimnīcā," stāsta Aleksa.

Viņas metode, lai zaudētu svaru, bija brutāla atteikšanās no ierastajām ēdienreizēm: "Ēdu varbūt vienreiz dienā. Neminēšu, ko, un es ļoti daudz sportoju. Ēdu maz un sportoju ļoti daudz. Kaloriju deficīts bija milzīgs."

Aleksai par piemēru sākt tievēt kalpoja influenceres, kas filmēja, ko ēd, kā trenējas un visu rādīja publiski. Tolaik populāra bijusi ideja "dabūt presīti 12 dienās, kas teorētiski nav iespējams. Es visu to darīju, un citreiz pat vairākas reizes dienā, kas nemaz nav vajadzīgs." Centieni pēc ēšanas "izlabot" svara pieaugumu ar pārmērīgu sportošanu ir viena no bulīmijas pazīmēm. "Teorētiski tas ir mans gadījums."

Aleksa atzīst, ka brīdī, kad bija svara ziņā zemākajā punktā, viņai patika, kā viņa izskatījās. Bet apkārtējo veltītie skatieni meitenei lika saprast, ka kaut kas īsti labi vairs nav. "Tāpēc es ļāvos palīdzībai – kad man pateica, ka jādodas uz slimnīcu, es teici – jā. Bet līdz tam, skatoties spogulī, bija sajūta, ka esmu resnāka, nekā patiesībā esmu. Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, tas ir diezgan izteikti. Viņi nekad nejutīsies pietiekami labi."

Brīdī, kad nonāca slimnīcā, Aleksa svēra 39 kilogramus. "Manam augumam tas bija tiešām bīstams svars."

Aleksa uzver arī personības iezīmes: "Es kopš bērnudārza esmu bijusi ļoti jūtīga meitene. Izjūtu citus cilvēkus, esmu empātiska, vienmēr gribējies iederēties. Kad biju jaunāka, vienaudžu vidū vienmēr jutos citādāka. Visu mūžu esmu bijusi mērķtiecīga un centīga. Domāju, kad man viss sākās ar ēšanas traucējumiem, tas viss saplūda kopā. Jau no bērnu dienām pēc dabas esmu perfekcioniste. Vienmēr visu gribējās perfekti, un tad tas kļuva par riteni. Esi kā vāvere ritenī, nevari apstāties."

Kam bija jānotiek, kad Aleksa saprata, ka vajadzīga palīdzība? "Biju nonākusi tik zemā punktā, ka tiešām jutos tā, ka fiziski varētu kuru katru dienu nomirt. Mani vecāki to pamanīja pēdējā brīdī, jo es lieliski maskējos. Valkāju milzīgas drēbes, nevarēja to tik ātru izķert. Es arī pati gatavoju.

Kad jau varēja sejā redzēt, ka tiešam nav labi, mani vecāki kā jau vecāki, kuriem rūp savs bērns, mani aizveda pie psihiatra. Psihiatrs uz mani paskatījās un teica: "Pirmdien uz Bērnu slimnīcu." Man atnāca apzina, ka ar mani nav kaut kas kārtībā.

Man jau vairākas nedēļas iepriekš bija iekšēja vēlme, ka es gribu, lai man kāds padod roku un izvelk mani no tā visa ārā," stāsta Aleksa.

Viņa vecākus aicina pievērst uzmanību pēkšņām bērnu ēšanas paradumu izmaiņām. Ja 12 gados bērns nevis izvēlas šim vecumam raksturīgas intereses, bet pārlieku domā, ko un cik daudz ēd, tie ir pirmie sarkanie karogi. "Pēkšņi viņš vēlas dzert čia ūdeni vai ievērot keto diētu, arī, ja bērns izlaiž brokastis, lai gan iepriekš tās ēda, sāk ģērbties pārāk lielās drēbēs, sāk pa kluso sportot," to, kam bērnu uzvedībā vecākiem noteikti būtu jāpievērš uzmanība, uzskaita Aleksa.

Lai Aleksai būtu normāls svars un arī viņas reproduktīvā sistēma vispār darbotos, pagāja astoņi gadi. Un ēšanas traucējumu sekas viņa joprojām izjūt. Astoņus gadus viņai nebija mēnešreižu, kas šķitis pat forši, jo nav jātērē nauda paketēm. "Tagad es izjūtu sekas veselībā."

Pilnais raidījums:

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!

Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025