Skatoties uz radio personību, pasākumu dīdžejmeiteni Maiju Rozīti, cik viņa ir pašpārliecināta, grūti noticēt, ka skolas gados pret viņu vērsts mobings. Turklāt tas ildzis gadiem. Ar savu stāstu Maija dalās TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā".
Maija Rozīte mobingu skolas laikā izjuta vairākus gadus – no piektās klases līdz pat devītajai, un "kas tik nav dzirdēts un pieredzēts takā laikā". "Nav svarīgi, kāds ir iemesls, pie kura pieķeras tas, kurš mēģina kaut ko aizrādīt vai izsmiet. Tas var būt gan tievums, gan apaļīgums – jebkura tava iezīme, īpašība vai kāds fizisks faktors var kļūt par iemeslu," saka Maija.
Kādā no intervijām viņa atzinusi, ka joprojām nevar teikt, ka atmiņas par skolas gadiem pavadītu kāda patīkama nostalģija. Drīzāk Maija šo laiku atceras ar šermuļiem. Kā tagad viņa stāsta, klasesbiedru uzbrukumus viņa saņēma ne tik daudz ārienes dēļ. "Tas bija saistīts ar to, ka es tajā laikā sāku darboties ārpus skolas – savā ziņā profesionālā virzienā, jo sāku rakstīt jauniešu izdevumiem. Tajā laikā bija žurnāls "Laba" bērniem un jauniešiem. Tad manus rakstus grieza ārā no žurnāliem, izķēmoja, sazīmēja un līmēja pie klases durvīm," atminas Rozīte.
Komplektā tam nākuši arī uzbrukumi saistībā ar izskatu, bet to Maija detaļās vairs neatceras. "Droši vien selektīvā atmiņa piestrādājusi, bet bija ļoti nicinošas, nievājošas, dzēlīgas lietas."
Vai Maija kādreiz mēģināja aizstāvēties vai ar pāridarītājiem izrunāties? "Nemēģināju, tādēļ, ka es mācījos valsts skolā, kur klasiski vienā klasē bija daudz bērnu – ap 30 vai 32. Izņemot pāris cilvēku, visa klase vairāk vai mazāk bija pret mani. Pietiekami nospiedoša sajūta, lai tajā vecumā un pārliecības stadijā ietu ar kādu cīnīties vai sevi aizstāvēt," saka radio personība.
Bet kas viņai palīdzēja izkļūt no mobinga? "Man jāsaka, ka ir ļoti paveicies, ka man ir tika laba ģimene, tik rūpīgi un mīloši vecāki, kuri ļāvuši nesabrukt, jo atceros, kā es nācu mājās un arī bieži vien uz skolu devos raudādama. Bet vismaz mājās man bija miera osta un bija atbalsts, un vecāki arī centās risināt, gan runājot ar klases audzinātāju, gan citādi iesaistoties. Bet, kā zinām, bērniem tajā vecumā daudz neko izmainīt uzvedībā nevar.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Manā gadījumā tas viss vienkārši izauga līdz adekvātākam vecumam, sākās vidusskola. Kaut arī bija daudz to pašu klasesbiedru, skolas biedru, kas līdz tam, šķietami ieslēdzās pieaugušo dzīve un pilnīgi cits režīms."
Maija atzīst, ka, no vienas puses, viņa vienmēr ir labi par sevi jutusies, bet nenoliedz, ka mobings bijis kā dzinulis sevi pierādīt un apliecināt vēl vairāk. Bet lielāku pārliecību par sevi Maija iemantoja jau pēc skolas absolvēšanas.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
