Uzzini, kā stresains vīrietis un viņa sperma var ietekmēt tavu bērnu veselību

Iz­­mē­­­ģi­nā­jumos ar žurkām, šiem dzīvniekiem radīja māk­slīgu stresu ar ūdeni vai auk­stumu, un izrā­dījās, ka tas atstāja ietekmi uz nākamajām pa­au­dzēm. Kas žurkām un cilvēkiem ir līdzīgs? Tās ir kaujinieciskas, ja iedzen stūrī, vecākas žur­kas aizstāvoties pat lec cilvēkam virsū. Tām piemīt ideāla priekšnojauta.

Kas "pārnēsā" stresu?

Ir atklāts, ka stresa pārnēsātāji atrodas sper­mā, un tā tiek nodoti ar tē­vi­ņa starpniecību jau­najai paau­dzei. Parasti sievietes uz­skata, ka vīrietim ir jābūt stip­ram, ka vīrietim nav emociju un līdz­cie­tības. Visi zinām, ka sievieti ne­drīkst sabaidīt un sa­traukt, ja viņa ir stāvoklī. Katrs saimnieks zināja, ka grūsnu lopu nedrīkst sist. Bet ļoti maz dzirdēts par to, ka vīrieša spermas sastāvs tieši veido nākošās pa­audzes nervu sistēmu. Tātad arī vīrieša psiholoģiskais stāvoklis ir ļoti svarīgs pēc­nā­cēju dzīvē, nākošās paaudzes veiksmīgu dzī­vi veido gan tēva gēni, gan viņa psihe.

Cilvēks savā attīstības vēsturē pie­dzīvojis gan karus, gan represijas, gan iz­sūtīšanas, gan vardarbību un katrs savas per­soniskās traumas.

Tātad arī cil­vēkiem ģe­nētiskā līmenī stress var pāriet no paaudzes uz paaudzi, un ar katru nākamo paaudzi nervu slimības iz­paužas arvien iz­teiktāk un emocionalitāte sāk pārņemt prā­tu.

Tomēr cilvēki ir spējuši izdomāt, kas viņu no šīs pagātnes nastas varētu atbrīvot, un — tā ir izglītība un kultūra. Tie ir divi galvenie ieroči cīņai, lai šos negatīvos pro­cesus blo­ķētu. Ja tas nenotiek, tad nākamā paaudze paliek pe­si­misti, tiem neko neva­jag, neko ne­­gribas un galu galā tie degradējas.

Kā cīnīties pret stresu?

Latvie­šu tautas kultūras mantojumā ir neno­vērtējamas vērtības — latvju dainas. Tās cilvēku mācīja no mazotnes piedot saviem pāri­da­rītājiem, strādāt pēc labākās sirds­ap­ziņas un mīlēt visu dzīvo dabu — katru zie­di­ņu, nezāli un koku piemājas gatves galā. Viņi zināja, kā izmantot zālītes, augus un kā ar uguns rituālu palīdzību apdzēst šo emocio­nāli psi­hisko stāvokli. Šeit derēja arī pirts rituāli. Mainījušies laiki, un klāt nākušas da­žādas psihoterapijas metodes, hipnoze. Arī zinātne un medicīna ir gājušas uz priekšu. Mums nopietni jādomā par stresu, kas rodas sadzīvē — darbā, mājās, sabiedriskajā trans­portā.

Ikdienas pārtika pret stresu

Sparģeļi — tajos atrodas folijskābe seratīns. Ja organismā ir šī folijskābe, mūsu noskaņojums ir labs un saulains. Tas noteikti  vajadzīgs sievietēm grūtniecēm pirmajos trīs  mēnešos, jo tad bērnam formējas nervu sistēma. Lai cīnītos ar ikdienas stresu, pietiek dienā apēst 7 sparģeļus. Latvijā tie aug dau­dzās mājās, jo vecos laikos tos izman­toja kā dekorējumu pie ziedu pušķiem — ne­viens pat nedomāja, ka tas ir ēdams.

Foto

Tītara gaļa  ir ļoti diētiska. Galvas sma­dzenēs izstrādājas prieka hormons se­ratīns un miega hormons melatanīns. Tos palīdz formēt triptofāns, kurš ir tītara gaļā. Hormons organismā var mazināties vai iz­zust  vecuma un stresa dēļ. Lai mūsu gara­stāvoklis būtu saulains, dienā nepie­ciešams  apēst 200 gramu šīs gaļas.

Mazajās šabeļpupiņās ir neaiz­vieto­ja­mas folijskābes — alanīns un fenils. Orga­nisms izdala laimes hormonu, bet pu­piņas stabilizē tā izdalīšanos un uzlabo miega kva­litāti. Ikdienā pietiek ar 100 gra­miem vā­rītu pupiņu, bet stresa periodā jālieto 200 gramus pupiņu.

Tumšā, rūgtā šokolāde izga­ta­vota no kakao un satur endorfīnus (laimes hor­mo­ni un antidepresanti), kas ir enerģijas un prieka avots. Tikai jāatceras, ka tajā ir liels tauku daudzums, tāpēc dienā vēlams apēst ne vairāk kā sešus gabaliņus.

Kafija satur kofeīnu un iedarbojas kā enerģijas lādiņš un antioksidants. Tā uzlabo īslaicīgo atmiņu. Iedarbojas pēc pusstundas un būtu jāsaglabā enerģija uz 5-6 stundām. Ja esat ļoti stipras kafijas lietotāji, tā vairs nepalīdzēs kā organisma stimulators, jo or­ganisms pie tās ir pieradis. To nevajadzētu lietot cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu (virs 150). Tāpat gadījumos, ja lieto asins­spie­die­na zāles, jo zāles spiedienu pazemina, bet kafiju uz divām-trim stundām paaugstina.  No kafijas, tāpat kā no šokolādes, veidojas atkarība. Mūsu senči dzēra bezkofeīna ka­fiju, kas stiprināja gan kopējo nervu sis­tēmu, gan veģetatīvo. Ņem pa 2 tējkarotēm samaltas cigoriņu un miežu kafijas un 1 tējka­roti ozolzīļu kafijas — visu aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilk­ties.

Olas— nervu sistēmai der olas dzelte­nums, kas satur talīnu. Tas palīdz vie­nam nervu neironam sadarboties ar otru un līdz ar to tiek stiprināta visa nervu sistēma.

Medus — kopš seniem laikiem sagla­bā­jusies šāda re­cepte: Vakarā dzer glāzi piena ar medu. Pieliec garšvielas, kas arī no­mierina — kanēli vai vaniļu. Glā­zē piena ieber pa pustējkaroti kanēļa un malta ing­vera, pievieno medu un visu uzsil­da. Silts piens nomierinās gan bērnus, gan pie­au­gu­šos. Šis dzēriens stimulēs trep­tofāna izda­līšanos, sāks cirkulēt asinsrite un jūs mie­rīgi iemigsiet. Pat ja vakarā 3 minūtes pa­smar­žosiet vaniļas pāk­sti, tas jūs no­mierinās.

Safrāns satur seratīnu, kas palīdz pret depresiju un rada priecīgu noska­ņojumu. Lieto 1/4 tējkarotes uz  glāzi vāroša ūdens — divas reizes nedēļā.