Eksperte: cik daudz olu apēst, lai nekaitētu veselībai
Olas – izplatītākais Lieldienu simbols un ēdiens uz svētku galda. Ar olām Lieldienās saistītas daudzas tradīcijas. Raksturīgākā Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana. Visatraktīvākā tradīcija ir sišanās ar olām, bet galvenā spēle ir olu ripināšana. Saplēstās olas ir jāapēd. Cik daudz, lai nekaitētu veselībai?
"Es neesmu lasījusi informāciju kāds ir maksimālais olu skaists, ko drīkst apēst Lieldienās. Viens var apēst piecas olas un viņam nepaliek slikti, kādam citam pēc ceturtās jau būs mazliet šķērma dūša. Veselībai ko bīstamu nodarīt nevaram, apēdot piecas olas. No vienas Lieldienu reizes nekas traks nebūs. Tā pat kā ar kūkām svētkos. Visu ar mēru, vērojot savu pašsajūtu, jo svētkos jau mēs parasti apēdam vairāk nekā ikdienā," stāsta uztura speciāliste Eva Šmite.
Olas savu atpazīstamību ir izpelnījušās ar to, ka satur holesterīnu, bet olas ir vērtīgs olbaltumvielu avots.
Dzeltenums satur pārsvarā taukus, baltums – olbaltumvielas, tad mums atliek pielikt klāt rupjmaizi un mums būs pilnvērtīga maltīte.
"Ola satur holesterīnu, ar ko tā ir izpelnījusies savu atpazīstamību, bet olās ir A, B grupas vitamīni, tostarp vitamīns B12, kas būtu jāzina tiem, kas neēd gaļu un zivis. Tāpat olas satur dzelzi, arī tāpēc tiem, kas uzturā nelieto gaļu, zivis, olas var būt kā laba alternatīva. No minerālvielām olu sastāva ir fosfors, selēns, cinks, kalcijs. Runājot par olbaltumvielām, vienā olā ir aptuveni 6, 7 g olbaltumvielas un tas ir daudz. Interesanti, ka olas dzeltenums satur gandrīz pusi no olā esošajām olbaltumvielām. Ja apēdam divas veselas olas, vai trīs, tad mēs uzņemam optimālo olbaltumvielu daudzumu vienā reizē tikai no olām vien," stāsta Šmite.
Plašā izvēlē ir pieejamas olas. Kuras izēvelēties – vistu, paipalu, zosu, pīļu vai varbūt strausu olas?
"Par strausu olām nezinu, bet vistu, pīļu, zosu, paipalu olām lielākoties atšķiras tikai izmērs. Saka, ka paipalu olas satur mazāk holesterīnu un tāpēc ir veselīgākas, bet, ja mēs apēdīsim piecas, sešas paipalu olas, kas atbilstu vienai vistas olai, tad būtiskas atšķirības nebūs. Tā pat pīlei, zosij būs lielākas olas, nekā vistai, tāpēc būtiskāk ir domāt par apēsto daudzumu, ne tik daudz par olu veidu. Patērētājiem pieejamās olas būtiskas atšķirības uzturvērtībā nav. Ir kādas mazas nianses, bet, ja objektīvi skatāmies ikdienas patēriņu vai tās būtu vistu olas vai astoņas paipalu olas, tad būtiskas atšķirības patērētājiem nav. Ēdam tās, kuras labāk garšo, vai, vēl labāk, ik pa laikam pamainām olu veidu," stāsta Šmite.
Ikdienā olas bieži tiek ēstas kopā ar majonēzi. Vai olas ar majonēzi uztura speciālistiem ir tabu?
Kāda ir majonēze. Klasiskās, standarta majonēzes nav no vērtīgām izejvielām. Ne tāpēc, ka uztura speciālistus satrauktu tauku daudzums majonēzē, bet vairāk tauku kvalitāte – eļļa, sāls, olu pulveris, cukurs un iespējams vēl kaut kas.
"Ja majonēzi gatavo pats no olīveļļas, olas, sinepēm, tad lai būtu. Jāatceras, ka tas būs sātīgs ēdiens, jo ola satur gan taukus, gan olbaltumvielas un tad vēl klāt majonēze ar taukiem un olbaltumvielām, tas būs pārbaudījums žultspūslim," neslēpj Šmite.
Kādas olas ikdienā labāk lietot – cieti, mīksti novārītas, ceptas vēršacis, omletē, ko labāk izvēlēties brokastīs?
"Vislabāk noteikti ir vārīta ola, jo tad nebūs papildus tauku un nav risks, ka ola uz pannas sadegs, kad veidojas veselībai nelabvēlīgie savienojumi. Ja gribam būt pilnīgi droši un izslēgt visus potenciālos saindēšanās riskus, tad labāk cieti vārīta. Man negaršo cieti vārītas olas, jo tad dzeltenums liekas sauss. Tiem, kas ēd kopā ar majonēzi, gan visticamāk netraucē, ka dzeltenums ir sauss," teic Šmite.
No ceptām olām uztura speciāliste iesaka omleti.
"Ja gatavojam omleti, tad varam iemaisīt zaļumus, sēnes, cukīni vai saldētos dārzeņus, tad mums sanāk apēst mazāk olas, jo daļu mums kompensē pievienotie dārzeņi. Ja ir jāizvēlas starp omleti ar dārzeņiem vai trīs vēršacīm, tad skaidrs, ka labāk būs omlete ar dārzeņiem.
Holesterīnu mums ražo akna. Ja mēs to neuzņemam ar uzturu, tad akna saražo vairāk, un, ja vairāk uzņemam ar uzturu, tad akna saražo mazāk holesterīnu.
Vēl viena būtiska lieta, ja mēs lietojam dārzeņus, kas satur šķiedrvielas, kopā ar tiem ēdieniem, kuriem dabīgi nav šķiedrvielu, kā olās un gaļā, tad mēs palīdzam organismam lieko holesterīnu no organisma izvadīt ārā.
Olas būtu vēlams ēst kopā ar dārzeņiem, arī tad, ja tie nav pielikti klāt omletei, piemēram, vārītas olas ar zaļumiem, dārzeņiem vai rupjmaizi. Rupjmaizē ir daudz šķiedrvielu. Angļu tipa brokastis – olas ar bekonu – ļoti nedraudzīgs ēdiens gan no holesterīna, gan no šķiedrvielu aspekta, lai zarnu mikrofloru pabarotu," stāsta Šmite.
Konsultācijas pie uztura speciālistes Evas Šmites var saņemt V/c Vivendi, Klīnika EGV, Rīgas Stradiņa Universitāte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
