Saaukstēšanās, gripa un Covid‑19: tik līdzīgas, bet tomēr atšķirīgas. Kā atpazīt un ārstēt?

Vispirms ārste vērš uzmanību, ka tāda lieta kā saaukstēšanās pati par sevi nepastāv, taču ar to mēs saprotam saslimšanu, ko var izraisīt plašs vīrusu klāsts, tostarp rinovīrusi, adenovīrusi, koronavīrusi un citi.

Klasiski visi šie vīrusi izraisa kakla sāpes, iesnas, nelielu temperatūru un klepu. Ārstējot vai neārstējot, saaukstēšanās parasti pāriet nedēļas laikā, un visintensīvākās ir pirmās trīs dienas. Tās ārstēšana notiek tikai simptomātiski, proti, var lietot medikamentus kakla sāpju, iesnu vai temperatūras mazināšanai.

Turpretim Covid-19 un gripa jau ir smagākas saslimšanas, uzsver Soboļevska. Starp abām atšķirības ir nelietas, bet tomēr ir. Abos gadījumos saslimšanas sākums ir akūts un ar augstu temperatūru – līdz pat 40 grādiem pēc Celsija.

Gripas gadījumā pacienti, visticamāk, spēs pateikt stundu un pat minūtes, kurās saslimšana sākusies. Tāpat tai raksturīga spēcīga intoksikācija jeb kaulu laušana, muskuļu sāpes, galvassāpes. Pirmajās stundās, pat dienās cilvēkam ļoti var sāpēt viss ķermenis, skaidro ārste.

Savukārt Covid-19 simptomi ir "izplūstošāki". Šai saslimšanai nav tik pēkšņs sākums, taču arī var būt novērojama intoksikācija.

Tā kā simptomi var būt līdzīgi, Soboļevska aicina veikt aptiekās nopērkamos paštestus, kas ļauj vienlaicīgi pārbaudīt, vai esi saslimis ar kādu gripas paveidu vai ar Covid-19.

Kad pietiek ar pašārstēšanos, bet kad jāmeklē palīdzība?

Runājot par ārstēšanos, ģimenes ārste norāda, ka pirmo trīs saslimšanas dienu laikā pietiek ar pašārstēšanos, kurai var izmantot jebkādus aptiekās nopērkamos bezrecepšu medikamentus. Tostarp var arī "sist nost" temperatūru, ja tā ir virs 38,5 grādiem, tiesa, ja augstā temperatūra netraucē pašsajūtai, to pat vēlams atstāt nemainīgu.

"Tas tāpēc, ka slikta pašsajūta mums dažreiz palīdz. Tā ir mūsu organisma aizsargspēja, un augstie grādi palīdz no vīrusa atbrīvoties mazliet ātrāk," paskaidro Soboļevska.

Tikmēr terapija gripas un Covid-19 gadījumā ir ļoti līdzīga, bet līdz brīdim, kamēr nav sākušās komplikācijas. Proti, augsta temperatūra un ļoti slikta pašsajūta saglabājas ilgāk par trim līdz piecām dienām. Kā arī var būt situācija, kur it kā veselības stāvoklis uz dienu vai divām uzlabojas, bet tad pēkšņi atkal paliek sliktāk.

Tas varētu liecināt par sekundāro infekciju, kas parasti ir baktērijas izraisīta. Šādā gadījumā ārsts var lemt par antibiotiku lietošanu, taču, kā uzsver Soboļevska, katrs gadījums jāvērtē individuāli.

Ja paaugstināta ķermena temperatūra saglabājas ilgāk par trim dienām un nezūd arī sliktā pašsajūta, obligāti jāmeklē palīdzība. Savukārt, ja pieaugušajam vai bērnam ķermeņa temperatūra ir virs 40 grādiem un uz to neiedarbojas medikamenti, kas samazina drudzi, piemēram, "Paracetamols", tad jāsauc ātrā palīdzība.

Arī samaņas traucējumu gadījumā vai, ja pulsa oksimetrs rāda zem 90, kas var liecināt, ka kaut kas jau ir aizgājis uz plaušām, noteikti jāzvana 112 vai 03.

Esi saziņā ar ārstu

Zvans ātrajai palīdzībai ir galējs solis jau pie smagas saslimšanas, taču cik svarīga ir saziņa ar ārstu arī pie vieglākiem simptomiem? Soboļevska saviem pacientiem parasti iesaka zvanīt ārstam jau pirmajā dienā, kad pašam vai bērniem novērojami pirmie simptomi. Ārsts būs informēts par pacienta veselības stāvokli un pie nepieciešamības arī atvērs darba nespējas lapu.

Savukārt jau uz vizīti pie sava ģimenes ārsta var doties ne ātrāk kā trešajā saslimšanas dienā, ja vien ātrāk nav parādījušies papildu simptomi, kas var liecināt par nopietnāku saslimšanu un pieprasa ātrāku pacienta apskati.

"Trešajā dienā var sākt vērtēt, cik nopietna ir saslimšana, un tālāk skatīties, vai nevajag kādus spēcīgākus medikamentus," teic Soboļevska.

Īsi rezumējot, saaukstēšanās, Covid-19 un gripas gadījuma ikvienam jāvēro savi simptomi, jāsazinās ar ārstu un jāreaģē uz slimības attīstību – ja paliek sliktāk, nevajag cerēt, ka paliks labāk pats no sevis, bet gan nepieciešams konsultēties ar ārstu un iedarboties uz saslimšanu.

Trešajā līdz piektajā saslimšanas dienā vajadzētu palikt labāk – gan gripas, gan Covid-19, gan saaukstēšanās gadījumā. Ja tā tomēr nenotiek, noteikti jāmeklē ārsts un jāskatās, ko var darīt lietas labā.