Vispirms organismam jāļauj atveseļoties pašam. Kas izraisa kakla sāpes, un kad jālieto zāles?

Ārste apliecina, ka gada aukstajā laikā cilvēka organisms ir pakļautāks dažādām saslimšanām, jo gluži vienkārši ir pavājinājusies tā imunitāte. Mēs, iespējams, vairāk strādājam, esam noguruši, pārstrādājušies, mazāk atpūšamies un neizguļamies. Un tajā pašā laikā vairāk uzturamies iekštelpās, proti, darba vietā, teātrī, sabiedriskajā transportā un citur, kas ļoti patīk vīrusiem.

"Vīrusiem ļoti patīk tas laiks, kad mēs sākam pulcēties telpās. (..) Tas viss kopā rada to, ka imunitāte mums kļūst vājāka, bet vīrusi turpina darboties un izraisa saslimšanas," skaidro Dr. Ozola.

Ārste norāda, ka ne jau, piemēram, caurvējš vai nosalšana ir tiešais saslimšanas izraisītājs, taču tie ir apstākļi, kas ķermenim rada stresu. Tas, savukārt, pie pavājinātas imunitātes veicina kādas saslimšanas attīstību.

Ja gadījies sastapties ar kakla sāpēm, iesnām, iespējams, arī paaugstinātu ķermeņa temperatūru, Dr. Ozola iesaka nepārspīlēt ar pašārstēšanos, jo tas var radīt pretēju efektu. Proti, pārāk daudz un pārāk karsts šķidrums var apdedzināt rīkles gļotādu, kas ir ļoti maiga.

Rezultātā tiek nomērdēti tajā esošie nervgaļi, uz tā rēķina uz brīdi gūstam atvieglojumu no kakla sāpēm, taču pati saslimšana nav mazinājusies, jo tai ir vajadzīgs izslimot savu gaitu.

"Te beigās vēl būs nepieciešams ārstēt ķīmisko apdegumu no šīs karstās tējas," piebilst ārste.

Viņa skaidro, ka pie vienkāršas saaukstēšanās ar iesnām, faringītu jeb kakla sāpēm, nevajag uzreiz ķerties pie zālēm. Tā vietā jāļauj organismam pašam atveseļoties. Savukārt cilvēks pats sev vislabāk var palīdzēt ar siltu šķidrumu visas dienas laikā un atpūtu.

"Paaugstināta temperatūra norāda uz to, ka organisms labi cīnās. Un, ja cilvēks labi panes šo temperatūru, faktiski nevajadzētu iejaukties ar temperatūru pazeminošiem līdzekļiem līdz pat 38,5 grādiem pēc Celsija, ja vien nav muskuļu sāpes, galvassāpes vai tamlīdzīgi," pastāsta Dr. Ozola.

Tiesa, medikamenti, visticamāk, būs nepieciešami angīnas gadījumā. Ārste iesaka katram kādreiz ieskatīties savā rīklē – gan tad, kad esam veseli, gan tad, kad parādās kakla sāpes. Tādā veidā zināsim, kā tā izskatās vesela, bet kā – pie saslimšanas.

Ja rīklē redzams aplikums, tas var liecināt par angīnu, kad jau varētu būt nepieciešams lietot antibiotikas. Dr. Ozola gan piebilst, ka angīna vienmēr arī sākas ar ļoti paaugstinātu temperatūru.

Tās gadījumā jāļaujas pilnīgam mieram un gultas režīmam, lai nerastos komplikācijas citos orgānos. Jālieto silti sķidrumi, ēdiens pusšķidrā konsistencē, kā arī var skalot kaklu.

Nedēļas laikā gan vajadzētu angīnu pārslimot. Ja tas tā nenotiek un, iespējams, parādās arī citas problēmas, tad obligāti jāvēršas pie ārsta vai pat jādodas uz slimnīcu.

Vairāk par sezonālo saslimšanu ārstēšanu un profilaksi klausies radio StarFM,  "Otrajā cēlienā", rubrikā "Sezonālās saslimšanas un profilakses ABC" trešdienās, 11:05!