Leģionāru slimība nekur nav pazudusi – mediķi un atbildīgās iestādes iesaka, kā sevi pasargāt

Legioneloze ir relatīvi reta infekcijas slimība, kuru izraisa legionella baktērija. Saslimšanas biežums no gada uz gadu atšķiras, bet vidēji gadā visā Latvijā ar šo slimību saslimst 25 līdz 35 cilvēki, "’tv3.lv’’ stāsta "’Veselības centru apvienības’’ ģimenes ārste un aprūpes ārste Anna Maruškina.

Iespējamas divas klīniskās formas

Legionelozei ir divas klīniskās formas – smagāko pazīstam kā leģionāru slimību, kura izpaužas kā pneimonija jeb plaušu karsonis, bet vieglākā ir Pontiaka drudzis.

Maruškina skaidro, ka smagākajai slimības formai inkubācijas periods jeb laikposms, kurā parādās pirmie simptomi, var būt no divām līdz desmit dienām. Smagākajai saslimšanas formai ir akūts jeb pēkšņs, spēcīgs un strauji progresējošs sākums – strauji ceļas cilvēka ķermeņa temperatūra līdz pat 40 grādiem pēc Celsija, var parādīties muskuļu sāpes, galvassāpes, slikta dūša un caureja. Tāpat laika gaitā simptomiem var pievienoties spēcīgs klepus, sāpes krūtīs un pat elpošanas traucējumi. Galu galā, klīniskajai formai attīstoties, var arī tikt apgrūtināta sirds un asinsvadu sistēmas darbība, un parādīties nieru darbības traucējumi.

Savukārt vieglākās saslimšanas formas jeb Pontiaka drudža inkubācijas periods ir īss – pirmie simptomi var parādīties vien dažas stundas pēc inficēšanās ar legionella baktēriju. Saslimšanas pazīmes, kā norāda ģimenes ārste, līdzinās vieglas gripas simptomiem, piemēram, apetītes zudums, galvas un muskuļu sāpes.

Aprūpes ārste piebilst, ka lielāks risks inficēties ar legionella baktēriju ir cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, cukura diabētu, sirds slimībām, samazinātu imūnsistēmas darbību, arī smēķētājiem.

Legioneloze smagākā formā neārstēta var būt dzīvībai bīstama

Galvenā atšķirība starp abām legionelozes klīniskajām formām ir tā, ka Pontiaka drudzis visbiežāk divu līdz piecu dienu laikā pašizārstējas, bet smagākajai formai gan ir nepieciešama ārstēšana. Ja cilvēks pie ārsta neiet un mēģina pašārstēties, Leģionāru slimība var būt arī dzīvībai bīstama – letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu.

Kā ārstē leģionāru slimību? Smagākā formā ārstēšanās pārsvarā norisinās stacionārā un lietojot antibiotikas. Svarīgākais, kā norāda ģimenes ārste, ir pie augstas temperatūras un sliktas pašsajūtas nemēģināt saslimšanu mājās izgulēt vai kaut kā pašārstēties. Vislabāk pie pirmajiem simptomiem, lai arī tie savā ziņā līdzinās gripai vai Covid-19, nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta. "’Mediķis vislabāk spēs atsijāt iespējamos saslimšanas cēloņus,’’ norāda ģimenes ārste.

Inficēšanās – nevis dzerot ūdeni, bet ieelpojot tā pilieniņus

Maruškina vairākkārt uzsver, ka legionella baktērija dzīvo dažādos ūdeņos, tostarp ezeros un upēs, taču ar legionelozi nevar saslimst no ūdens dzeršanas. Galvenais saslimšanas ceļš ir aerosolo ūdens pilieniņu ieelpošana. "’Nevar saslimt, dzerot ūdeni un arī ejot vannā, taču saslimšanas risks ir liels, ejot dušā, tvaika pirtīs, džakuzi – visur, kur ir smalkie ūdens pilieni,’’ stāsta ģimenes ārste.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzskaita, ka ūdens aerosolu veido arī virpuļvannas, baseini, turku pirtis, saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u. c.

Jāatzīmē, ka legioneloze arī neizplatās cilvēku savstarpējā kontaktā, kā tas, piemēram, ir ar gripu vai Covid-19, laikā, tāpēc no ar legionellu inficētajiem cilvēkiem nav jābaidās un jāizvairās.

Kā sevi pasargāt jeb profilakse

Ģimenes ārste "’tv3.lv’’ uzsver, ka iespējamā inficēšanās ceļa dēļ ļoti svarīga ir profilakse. Piemēram, atgriežoties mājās pēc ilgākas prombūtnes, ūdens caurulēs, maisītājos vai dušas klausulēs var būt sastāvējies un ieņēmis +20 līdz 45+ grādu temperatūru, kas ir vispatīkamākā vide dažādām baktērijām, tostarp bīstamajai legionellai. Tādēļ, atgriežoties mājās, nepieciešams ūdeni vismaz vienu minūti notecināt.

Ārste arī iesaka, piemēram, dušas klausuli aptuveni reizi trīs mēnešos kārtīgi nodezinficēt, "’novārīt’’ karstā ūdenī, lai legionellas un citas baktērijas ietu bojā.

Savukārt SPKC norāda – lai izvairītos no inficēšanās ar legionellas baktērijām, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu to savairošanos:

• jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem +20 grādiem pēc Celsija, bet karstā ūdens – virs +50 grādiem (šāda temperatūra būtu jāsasniedz, notecinot ūdeni aptuveni vienu minūti ilgi), un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā;
• karstā ūdens cauruļvadus ieteicams aplikt ar izolācijas materiāliem, ja tie atrodas pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem;
• vispārīgi jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes;
• nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tās dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus, vai ieliekot verdošā ūdenī;
• ilgi nelietoti dušu un krānu uzgaļi jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus;
• telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, un tajos jāizmanto tikai tīrs un ikdienas svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts. Vienreiz nedēļā vajadzētu rūpīgi iztīrīt mitrinātāja iekšpusi, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
• atbilstoši lietošanas instrukcijai, bet ne retāk kā divas reizes gadā, jāiztīra un jādezinficē gaisa kondicionēšanas sistēmas, bet ūdens sildītāji (boileri) – ne retāk kā reizi gadā.

"Rīgas ūdens" ik dienu veic ūdens analīzes

Vairāki Rīgas iedzīvotāji vērsušies pie raidījuma "Bez Tabu" ar sašutuma pilnām ziņām, ka viņu dzīvojamo ēku ūdens sistēmās nesen atklāta legionella baktērija. Tas rada jautājumu – cik droši ikdienā ir lietot centralizēto ūdens padevi?

SIA "Rīgas ūdens" komunikācijas koordinators Sandis Vanzovičs "tv3.lv" skaidro, ka uzņēmuma Apvienotā kontroles un kvalitātes laboratorija katru dienu veic dzeramā ūdens ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes ūdens sagatavošanas un padeves punktos un papildu tam pārbauda kvalitāti arī ūdensvada tīklā. Savukārt ne retāk kā reizi gadā tiek veikta arī Rīgas ūdensvada tīkla profilaktiskā dezinfekcija jeb hlorēšana.

Vanzovičs atkārtoti paskaidro, ka, lai izvairītos no inficēšanās ar legionellām, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu to savairošanos, proti, jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 grādiem pēc Celsija, bet karstā – virs +50 grādiem. Pie šādas temperatūras legionellas baktērijas nav aktīvas, neattīstās un nevairojas, un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē iet bojā. SIA "Rīgas ūdens" aukstā ūdens sistēmās temperatūra vidēji ir +10 līdz +15 grādi, bet ziemas periodā – pat zem +10 grādiem.

Kā arī uzņēmuma pārstāvis atkārto mediķu sacīto, ka ar legionella baktēriju nevar inficēties dzerot ūdeni, bet gan ieelpojot gaisā izkliedētas ūdens daļiņas, kurās ir baktērijas. Šīs daļiņas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām, piemēram, izlietnes vai vannas pamatni. Jo sīkāki ir gaisā izkliedētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Iekārtas, kas veido šo aerosolizēto ūdeni, ir dušas un krāni, arī baseini, turku pirtis un saunas, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u. c.