Netīrā patiesība par zeķēm: kāpēc tās nevajadzētu vilkt divas dienas pēc kārtas

Mūsu pēdas ir mājvieta mikroskopiskam baktēriju un "sēnīšu mežam", kurā parasti ir līdz pat 1000 dažādām baktēriju un sēnīšu sugām. Uz pēdām ir arī daudzveidīgāks sēnīšu klāsts nekā jebkurā citā cilvēka ķermeņa daļā.

Uz pēdu ādā ir arī viens no lielākajiem sviedru dziedzeru daudzumiem cilvēka ķermenī.

Lielākā daļa pēdu baktēriju un sēnīšu dod priekšroku dzīvot siltās, mitrās vietās starp pirkstiem, kur tās barojas ar sviedros esošajām barības vielām un atmirušajām ādas šūnām. Šo mikrobu radītie atkritumi ir iemesls, kāpēc pēdas, zeķes un apavi var kļūt smirdīgi.

Piemēram, baktērija Staphylococcal hominis no patērētajiem sviedriem ražo spirtu, kas rada sapuvuša sīpola smaku. Savukārt Staphylococcus epidermis ražo savienojumu ar siera smaržu. Corynebacterium, vēl viens pēdu mikrobioms, rada skābi, kurai ir kazas smarža, raksta "The Conversation".

Jo vairāk mūsu pēdas svīst, jo vairāk barības vielu ir pieejamas pēdu baktērijām, un jo spēcīgāka būs smaka. Tā kā zeķes var aizturēt sviedrus, tas rada vēl optimālāku vidi smaku radošām baktērijām. Turklāt šīs baktērijas var izdzīvot uz auduma mēnešiem ilgi. Piemēram, baktērijas var izdzīvot uz kokvilnas līdz pat 90 dienām. Tātad, ja atkārtoti valkājat nemazgātas zeķes, jūs tikai ļaujat vēl vairāk baktērijām augt un vairoties.

Jūsu zeķēs mītošo mikrobu veidi ietver ne tikai tos, kas parasti sauc par pēdu mikrobioma mājvietu. Tie ietver arī mikrobus, kas nāk no apkārtējās vides – piemēram, jūsu grīdām mājās vai sporta zālē.

Pētījumā, kurā tika pētīts tikai vienu reizi valkāta apģērba mikrobu saturs, zeķēs bija visaugstākais mikrobu skaits salīdzinājumā ar citiem apģērba veidiem. Zeķu paraugā bija no 8 līdz 9 miljoniem baktēriju, savukārt T-kreklos bija tikai aptuveni 83 000 baktēriju.

Zeķu sugu profilēšana liecina, ka tās satur gan nekaitīgas ādas baktērijas, gan potenciālus patogēnus, piemēram, Aspergillus, Candida un Cryptococcus, kas var izraisīt elpceļu un zarnu infekcijas.

Zeķu mikrobi var pāriet arī uz jebkuru virsmu, ar kuru tie nonāk saskarē, tostarp apaviem, gultu, dīvānu vai grīdu. Tas nozīmē, ka netīras zeķes var izplatīt sēnīti, kas izraisa pēdu sēnīti — lipīgu infekciju, kas ietekmē ādu uz pirkstiem un ap tiem.

Tāpēc svarīgi, lai cilvēki ar pēdu sēnīti nedalītos ar zeķēm vai apaviem ar citiem cilvēkiem un izvairītos no staigāšanas tikai zeķēs vai basām kājām sporta zāles ģērbtuvēs vai vannas istabās.

Tas, kas dzīvo jūsu zeķēs, kolonizē arī jūsu apavus. Tāpēc jūs, iespējams, nevēlaties valkāt vienu un to pašu apavu pāri pārāk daudzas dienas pēc kārtas, lai sviedriem būtu laiks pilnībā nožūt starp valkāšanas reizēm un novērstu turpmāku baktēriju augšanu un smakas.

Pēdu higiēna

Lai mazinātu nepatīkamu smaku no pēdām un samazinātu baktēriju skaitu uz pēdām un zeķēs, ieteicams izvairīties no zeķu vai apavu valkāšanas, kas izraisa pēdu svīšanu.

Pēdu mazgāšana divas reizes dienā var palīdzēt mazināt pēdu smaku, kavējot baktēriju augšanu. Var palīdzēt arī pēdu antiperspiranti, jo tie aptur svīšanu, tādējādi kavējot baktēriju augšanu.

Ir iespējams iegādāties arī zeķes, kas ir tieši pretmikrobu iedarbības uz pēdu baktērijām. Antimikrobiālās zeķes, kas satur smagos metālus, piemēram, sudrabu vai cinku, var iznīcināt baktērijas, kas izraisa pēdu smaku.

Bambusa zeķes nodrošina labāku gaisa plūsmu, kas nozīmē, ka sviedri vieglāk iztvaiko, padarot vidi mazāk labvēlīgu smaku radošām baktērijām.

Tāpēc antimikrobiālās zeķes var tikt atbrīvotas no vienreizējās lietošanas noteikuma atkarībā no to spējas iznīcināt baktērijas un sēnītes un novērst sviedru uzkrāšanos.

Taču tiem, kas valkā zeķes, kas izgatavotas no kokvilnas, vilnas vai sintētiskām šķiedrām, vislabāk tās valkāt tikai vienu reizi, lai novērstu smakojošas pēdas un pēdu infekcijas.

Ir svarīgi arī pārliecināties, ka zeķes tiek pareizi mazgātas starp lietošanas reizēm. Ja jūsu pēdas nav ļoti smirdīgas, tās var mazgāt siltā ūdenī 30–40 °C temperatūrā ar maigu mazgāšanas līdzekli.

Tomēr ne visas baktērijas un sēnītes tiks iznīcinātas, izmantojot šo metodi. Tāpēc, lai rūpīgi dezinficētu zeķes, izmantojiet enzīmus saturošu mazgāšanas līdzekli un mazgājiet 60 °C temperatūrā. Enzīmi palīdz atdalīt mikrobus no zeķēm, savukārt augstā temperatūra tos iznīcina.

Ja mazgāšana zemā temperatūrā nav iespējama, zeķes var gludināt ar karstu tvaika gludekli (kas var sasniegt temperatūru līdz 180–220 °C), kas iznīcina visas atlikušās baktērijas un inaktivē jebkuru sēnīšu sporas, tostarp tās, kas ir pēc sportošanas.

Zeķu žāvēšana ārā ir arī laba ideja, jo saules gaismas UV starojums ir pretmikrobu iedarbība pret lielāko daļu zeķu baktēriju un sēnīšu.

Lai gan zeķes varētu būt bieži atkārtoti valkāts apģērba gabals, mikrobiologs gan ieteiktu, ka vislabāk ir mainīt zeķes katru dienu, lai pēdas būtu svaigas un tīras.