Sporta ārste: Vajag kustēties un nekrist galējībās!
Aizvien vairāk ir skriešanas un citu sporta veidu entuziasti mūsu vidū. Liela daļa no viņiem ir iesācēji, kuri nereti pārvērtē savas spējas. Kustēties vajag, bet kā pareizi to darīt un kā sabalansēt slodzi, lai neciestu mūsu balsta un kustību aparāts? Par to saruna ar sporta ārsti Lolitu Kalniņu – Havraneku.
GALVENAIS – UZSĀKT KUSTĒTIES
Cik labi vai slikti mēs Latvijā rūpējamies par savu balsta un kustību aparātu?
Tā kā es strādāju ar profesionāliem sportistiem, mans redzējums varētu būt nedaudz savādāks kā vairumam cilvēku. Manuprāt, iedzīvotāji ir sākuši vairāk rūpēties par sevi, tostarp arī par muskuļiem, locītavām un balsta un kustību aparātu kopumā. Viņi gan trenējas, gan dodas vingrot pie fizioterapeitiem, gan biežāk piekopj aktīvāku dzīvesveidu. Es domāju, ka visi rādītāji tomēr uzlabojas.
Kāpēc ir tik grūti uzsākt vingrot?
Ja cilvēks kādu laiku nav aktīvi kustējies un izjutis fizisku slodzi, ir diezgan grūti un sarežģīti sākt vingrot vai nodarboties ar citām fiziskām aktivitātēm. Visticamāk, ne muskuļiem, ne locītavām sākumā šāda slodze nepatiks.
Vienīgais, ko es varu ieteikt – jāsakož zobi, jāpārvar nepatīkamās sajūtas un jāpiespiež sevi pāris nedēļas veikt nepieciešamās fiziskās aktivitātes, jo pēc tam organisms pierod.
To izdarīt nav viegli, un tas lielā mērā ir rakstura jautājums – vai cilvēki spēj sevi piespiest vingrot, vai tomēr atmet ar roku. Labums, ko kustības dod, būs redzams vien pēc kāda laiciņa.
Kā vērtējiet pavasara skriešanas "uzrāvienu", ņemot vērā, ka vairumam skriešana ir tikai periodiska?
Tas atkarīgs no paša periodiskuma. Trenēties bez pārtraukuma cauru gadu mēs tomēr neiesakām, jo kādā brīdī arī jāatpūšas. Var sākt skriet tikai pavasarī. Man tas būtu pieņemams, bet tikai ar nosacījumu, ka visu ziemu vai arī rudeni – atkarībā no tā, kā sadalītas sezonas – šis indivīds kaut ko jau ir darījis.
Galvenais, lai nerodas situācija, ka viņš visu auksto gadalaiku neko fiziski nav darījis, bet 1. martā pēkšņi sācis skriet, jo jūnijā ir maratons.
Otrs aspekts – pat ja daudz sēdēts tikai dīvānā, bet konkrētajā datumā pēkšņi ļoti gribas aktīvi kustēties, arī tas ir labi. Tikai tādā gadījumā jāsaprot, kā to pareizi darīt.
Allaž ir aktuāls jautājums par to, cik lielā mērā konkrētais cilvēks ir nobriedis skriet un vai viņa izvēlētā slodze atbilst paša fiziskajam stāvoklim. To vienmēr jāizvērtē, un katrai distancei attiecīgi jāsagatavojas.
Labāk nesākt uzreiz skriet piecus kilometrus, bet tā vietā cikla sākumā dot priekšroku iešanai un pakāpeniski pāriet uz skriešanu. Varianti ir daudzi un dažādi, katram tie var atšķirties, taču pats galvenais ir uzsākt kustēties.
VISU LAIKU VAJADZĪGA SLODZE
Vai balsta un kustību aparāts jātrenē nepārtraukti?
Noteikti. Balsta un kustību aparātu primāri veido skelets, ieskaitot locītavas un to sastāvdaļas – skrimšļus, meniskus, saites un locītavu kapsulas. Otrkārt, tie ir muskuļi, kas dod mobilitāti, piešķir kustību iespējas. Skelets un muskuļi kā vienota sistēma palīdz saturēt visus iekšējos orgānus tiem paredzētajās pozīcijās, kā arī ļauj ķermenim pārvietoties.
Kā pierādīts dažādos pētījumos, šīm sistēmām, īpaši locītavām un kauliem, jābūt noslogotām. Lai mazinātu to vājināšanos, visu laiku vajadzīga zināma slodze.
Nav vajadzīgs nekas pārāk liels, pietiek ar ikdienas aktivitātēm.
Kā Jūs raksturotu Latvijas iedzīvotāju balsta un kustību aparātu?
Man personīgi ir sajūta, ka mēs tomēr paliekam nedaudz vājāki. Sūdzības parādās arvien biežāk, un ir nedaudz skumji, jo par dažādām problēmām locītavās vai muskuļos ziņo arvien jaunāki cilvēki. Zinātnieku aprindās visā pasaulē daudz tiek spriests un analizēts, kāpēc tā notiek. Lai arī mēs varbūt vairāk trenējamies un nodarbojamies ar fiziskajām aktivitātēm, acīmredzot pastāv arī citi faktori, kas veicina to, ka locītavas kļūst vājākas, vairāk novērojamas saslimšanas un rodas traumas.
Kādi ir šo problēmu galvenie iemesli, biežāk pieļautās kļūdas?
Konkrētas statistikas šobrīd manā rīcībā nav. Pēdējos piecus gadus strādāju tikai ar profesionāliem sportistiem, bet reizē gūstu informāciju no apkārtējiem, lasot un konsultējoties ar kolēģiem. Varu secināt, ka šādas sūdzības ir sastopamas ļoti bieži gan attiecībā uz locītavu, gan muskuļu problēmām.
Nav starpības, vai cilvēks ir profesionāls sportists vai kāds, kas aktīvi kustas sava prieka pēc, visi mēdz pārslogot vai attiecīgi atkal nepietiekami nodarbināt locītavas.
Galvenās kļūdas ir galējības: pirmajā gadījumā cilvēks nedara neko, tāpēc balsta un kustību aparāts paliek vājāks, bet otrajā – pārpūlē sevi pārāk daudz, kā rezultātā rodas pārslodzes traumas. Tas attiecas arī uz muskuļiem, bet to vājumu varbūt jūt retāk un mazāk nekā stāvokli, kad nav pietiekoši nodarbinātas locītavas.
SĀKAS AR SĀPĒM LOCĪTAVĀS
Kādas ir biežāk sastopamās sūdzības?
Primāri parasti sākas sūdzības par dažādām sāpēm locītavās. Visdrīzāk pie vainas ir pārslodze, locītavās radies iekaisums vai kāds traumatisks bojājums. Traumas dažādām vecuma grupām ir atšķirīgas, jo jauniešiem ir savas sūdzības, senioriem atkal citas. Arī katrai fiziskās noslodzes grupai raksturīgas savas problēmas.
Ja tiek bojāta kāda locītavu vai muskuļu daļa, tad, nepareizi to ārstējot vai pieļaujot kļūdas rehabilitācijā, var rasties problēmas gan šajā locītavā, gan pārējās, jo mainās visa balsta un kustību aparāta slodze.
Kā mazkustīgums kaitē balsta-kustību aparātam?
Ja cilvēki kļūst ilgstoši mazkustīgi, attīstās daudzas problēmas, piemēram, palielināts svars, kas savukārt var veicināt dažādas hroniskas gan balsta aparāta, gan orgānu sistēmu saslimšanas.
Esat viena no Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārstēm. Ko liecina uzkrātā pieredze darbā ar profesionālo sportistu balsta kustību aparātu?
– Diezgan lielu daļu laika mums prasa rūpes par viņu locītavu sistēmu. Mēdz būt, ka tā netiek gana daudz noslogota. Profesionāļi ir tik uztrenēti, ka mēs brīžiem strādājam līdz mazākajiem sīkumiem, lai sportista muskuļi darbotos perfekti un viņš paredzētās kustības izpildītu nevainojami.
Profesionālie atlēti sporto augstā līmenī, bet šis fakts nepasargā viņus arī no ikdienas traumām, kuru ārstēšana aizņem pietiekami ilgu laiku.
MAGNIJS, KOLAGĒNS, KAS VĒL?
Muskuļiem un locītavām iesaka papildus uzņemt magniju. Kā to vērtējiet?
Bez šaubām, magnijs ir ļoti svarīga minerālviela, kam ir milzīga loma ķermeņa veselības uzturēšanā. Magnijs piedalās ārkārtīgi daudzos un dažādos procesos, tostarp bioķīmiskos, tāpat arī dažādu impulsu pārvadē un vielu transportēšanā. Būtiski, ka ļoti liela daļa – līdz pat 90% – magnija atrodas muskuļos un kaulos, tāpēc ir svarīgi, lai organismā šis elements ir pietiekošā daudzumā.
Tiklīdz magnija trūkst, mēs izjūtam traucējumus dažādu muskuļu darbībā. Turklāt ne tikai kājās vai rokās – to var just arī sirds muskulī. Ja magnija nepietiek ilgstoši, var rasties problēmas ar vielu piesaisti vai saglabāšanu kaulos, kam ir milzīga nozīme.
Šo minerālvielu var uzņemt tikai ar pārtiku, jo organisms pats magniju neražo, tādēļ nepieciešams parūpēties, lai ikdienas uzturā tas būtu pietiekošā daudzumā. Var diskutēt, vai tagad mēs ar ikdienas produktu palīdzību spējam nodrošināt savu organismu ar visām vajadzīgajām vielām tik labi, kā agrākos laikos.
Ja nepieciešamo magnija daudzumu nevar uzņemt ar pārtiku, kas diemžēl bieži ir realitāte, tad tas jādara, papildinot uzturu ar šo aktīvo vielu. Mēs arī ļoti lielai daļai sportistu rekomendējam lietot magniju, jo tas sniedz daudz pozitīvu efektu.
Kādu labumu tas dod?
Magnija darbības lauks ir visai plašs, bet viens no galvenajiem ieguvumiem – tas stabilizē nervu sistēmu. Magnijs ļoti nepieciešams muskuļiem, jo palīdz tiem atslābt un atjaunoties pēc slodzēm. Tas stiprina arī locītavas, palīdz cīņā ar iekaisumiem, mijiedarbojas ar kolagēnu un palielina D vitamīna efektivitāti. Principā magnijs ietekmē daudzas orgānu sistēmas.
Latvijas uzņēmums "Lotos Pharma" ir radījis inovatīvu produktu "MagneFlex", kura sastāvā izdevies magniju savienot ne tikai ar D3 vitamīnu, bet arī ar īpašu jaunākās paaudzes – nedenaturētu II tipa kolagēnu.
– Šī kombinācija īstenībā ir interesanta. Visas minētās vielas ir nepieciešamas organismam, un tās pastiprina viena otras pozitīvo pienesumu. Magnijs pastiprina gan D vitamīna, gan kolagēna darbību. Preparāts satur arī B vitamīnu un C vitamīnu, kas palīdz pilnveidot esošo vielu īpatsvaru.
Nedenaturētais II tipa kolagēns atšķirībā no citos preparātos izmantotā kolagēna, kas ir pārveidots hidrolizētā formā, iedarbojas ātrāk un dod labāku efektu. Kolagēns ir diezgan populārs uztura bagātinātājs. Līdz šim gan biežāk biju redzējusi un arī personīgi praksē pielietojusi šīs vielas atsevišķi. Tā ir ļoti laba doma tās savienot vienā preparātā, kā tas ir "MagneFlex" gadījumā, jo magnijs uzlabo kolagēna darbību.
Vai II tipa kolagēnam ir kādas priekšrocības attiecībā uz locītavu veselību?
Atšķirībā no hidrolizētā paveida nedenaturētais II tipa kolagēns, kas ir šī preparāta sastāvā, tieši iedarbojas uz locītavām, saitēm un skrimšļiem. No visiem kolagēnu tipiem otrais visvairāk vajadzīgs tieši locītavām, saitēm, cīpslām un skrimšļiem.
Nedenaturētā II tipa kolagēna darbība ir nozīmīga ar to, ka tas uzreiz samazina iekaisumu locītavā, kas bieži vien rodas pārslodzes gadījumā, kā arī tad, ja norit kāda saslimšana vai hronisks process. Šis kolagēns efektīvi cīnās ar iekaisumu, līdz ar to mazinās sāpes.
Papildu labums slēpjas tajā, ka skrimslis lēnā garā varētu sākt atjaunoties vai vismaz tiktu piebremzēta tā degradācija. "MagneFlex" izmantošana varētu būt labs risinājums, taču vispirms noteikti jākonsultējas ar kādu no šīs jomas speciālistiem. Ir jāizvēlas vislabākais un piemērotākais uztura bagātinātājs!
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
