Vai Latvijā jāuzmanās no pērtiķu bakām, kas plosās Āfrikā?

"Pērtiķa bakām pakļauto riska grupu Latvijā nav," uzsver infektologs Uga Dumpis. "Tā pamatā ir seksuāli transmisīva slimība, kas šobrīd izplatās Āfrikā, Kongo republikā."

Uga Dumpis

Infektologs

"Pirms kāda laika slimība izplatījās Eiropā un ASV homoseksuālu vīriešu vidū. Tagad Āfikā ir parādījies jauns celms, kā rezultātā slimība tiek pārnesta no grūtnieces mazulim. Kongo neviens ar zinātni nenodarbojas, tāpēc līdz galam nav skaidrs, cik saslimušo ir. Latvijā pamata satraukumam nav. Par to jādomā vienīgi tad, ja plānots ceļot uz Kongo un iesaistīties intīmās attiecībās. Vīrusam ir izstrādāta arī vakcīna un pieejami medikamenti."

Šobrīd Latvijā nav reģistrēti pērtiķu baku gadījumi, bet Dumpis neizslēdz iespēju, ka kāds tiks reģistrēts, tomēr viņš uzsver, ka viens vai pāris cilvēki nespēj inficēt visu valsti.
Pērtiķu bakas (monkeypox) ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs centrālajā un Rietumāfrikā. Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, ortopoksvīrusu infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir nedaudz maldinošs.

Latvijā reģistrēti seši (2022. gadā) pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) veicot epidemioloģisko izmeklēšanu noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi seši (2022. gadā) gadījumi ir epidemioloģiski parvaldīti, SPKC organizē standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.

Pērtiķu baku profilakses un izplatīšanās novēršanas nolūkā nepieciešams:

• Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk sazināties ar ģimenes ārstu un informēt par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem;
• Izolēt inficētos pacientus no citiem, ja ir inficēšanās risks.
• Ārstniecības personām nekavējoties ziņot SPKC par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu.
• Veikt laboratorisko izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.
• Aprūpējot pacientus, izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL).
• Uzturoties Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, kuriem varētu būt vīruss (tostarp dzīvniekiem, kuri ir slimi vai ir atrasti miruši vietās, kur sastopamas pērtiķu bakas), kā arī izvairieties no saskares ar materiāliem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvnieku.
• Pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem ievērojiet pareizu roku higiēnu, piemēram, mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.