Epilepsija vai ģībonis? Neirologs skaidro, kā saprast atšķirību
Kad cilvēks pēkšņi zaudē samaņu, nereti var šķist, ka tam par iemeslu bijusi epilepsijas lēkme. Taču ne vienmēr. Daudzos gadījumos runa ir par sinkopi jeb, vienkāršāk sakot, ģīboni. Kā saprast atšķirību? Podkāstā "Veselīgas sarunas" par to stāsta AS "Veselības centru apvienība" Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.
"Epilepsijas lēkmes skar visas smadzenes kopumā, un tās var sajaukt ar citiem samaņas zuduma iemesliem. Fundamentālā atšķirība ir tā, kas notiek smadzenēs. Epilepsijas gadījumā tās pāruzbudinās, bet sinkopes jeb ģībšanas laikā – gluži pretēji, aktivitāte kļūst pārāk maza, jo smadzenēm uz brīdi nepietiek asiņu," skaidro ārsts.
Atšķiras arī tas, kā cilvēks jūtas pēc šādas epizodes. "Ja ir bijusi sinkope, tiklīdz atjaunojas smadzeņu asinsrite, cilvēks ļoti ātri – dažu minūšu laikā – atgūst spēkus. Savukārt pēc epilepsijas lēkmes viņš var būt noguris vēl pusstundu, stundu vai pat visu dienu," saka Mednieks.
Ir arī citi signāli, kas palīdz saprast, ar ko ir darīšana. "Ja cilvēks lēkmes laikā sakož mēles sānu, tas gandrīz simtprocentīgi liecina, ka tā bijusi epilepsija. Sinkopes gadījumā tas nebūs," uzsver neirologs.
Arī provocējošie faktori ir atšķirīgi. Sinkopes biežāk notiek vertikālā stāvoklī – piemēram, karstā, bezgaisa telpā vai pie asins ziedošanas. "Ģībonis parasti saistās ar situācijām, kad ķermenim īslaicīgi nepietiek asiņu un skābekļa. Epilepsijas gadījumā tā nav," skaidro ārsts.
Savukārt, ja ģībonis rodas tieši pie fiziskas slodzes, tas jau ir "sarkanais karogs". "Tad noteikti jāpārbauda, vai nav kāda cita, nopietnāka problēma. Šādos gadījumos ārsti pievērš ļoti lielu uzmanību un veic rūpīgu izmeklēšanu," piebilst Mednieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
