Kuņģa šuntēšana vai rezekcija: kā notiek bariatrijas operācijas
Liekā svara samazināšanai ne vienmēr pietiek ar veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem var būt bariatrijas operācijas, kas faktiski radušās 20. gadsimtā. Kādas tās ir? To portāla "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" stāsta AS "Veselības centru apvienība" AIWA Clinic bariatrijas ķirurgs Maksims Mukāns.
Bariatrijas operāciju pamatā ir "mūsu gremošanas sistēmas izmaiņas, lai panāktu, ka organisms ir nevis pret mums, kad, piemēram, nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, bet gan strādātu kopā ar mums," skaidro ķirurgs.
Proti, tiek izmainīta cilvēka anatomija, lai organisms ēdienu turpmāk uztvertu citādāk – lai signāls uz sāta centru aizietu daudz ātrāk un stiprāk. Un galu galā cilvēks justu sāta sajūtu jau no mazākām porcijām, tādējādi uzņemot mazāk kaloriju, kas, savukārt, palīdz samazināt svaru.
"Visbiežākā bariatrijas operācija ir kuņģa šuntēšana jeb apvedceļš. Mēs sadalām kuņģi divās daļās – mazākā, kas ir apmēram, cilvēka kulaka lielumā, un lielākā. Tas nenozīmē, ka cilvēks var turpmāk spēt apēst porciju vien kulaka daudzumā, bet gan kuņģis darbojas kā piltuve," skaidro Mukāns.
Otra metode ir kuņģa rezekcija, kuras laikā tiek izņemta lielākā daļa kuņģa – ap 80%.
"Tādā veidā mēs panākam to, ka samazinās izsalkums, jo izrādās – kuņģī ir hormons grelīns, kas rada izsalkuma sajūtu. Kā arī operācijas rezultātā kuņģis pārvēršas par tievu, garu cauruli, kas ļauj tam ātrāk atbrīvoties no ēdiena," stāsta ķirurgs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
