Vienmēr sasniedzami, bet neizgulējušies – pētnieki ceļ trauksmi par miega kvalitāti

Tomēr gaisa temperatūras paaugstināšanās, digitālās tehnoloģijas un darbs visu diennakti arvien vairāk traucē miegu.

Pētnieki žurnālā "Journal of Sleep Research" publicētā rakstā brīdina, ka šo problēmu nevar atrisināt tikai paši indivīdi. Viņi aicina Eiropas valstu valdības pievērsties sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas nosaka, vai cilvēki spēj iegūt pietiekamu un atjaunojošu miegu.

"Mēs redzam, ka visā Eiropā ir izveidojusies īpaši nelabvēlīga apstākļu sakritība, kas apdraud miega veselību," paziņojumā presei norāda viena no pētījuma autorēm, Notingemas Trentas universitātes (NTU) psiholoģijas un miega pētniecības pasniedzēja Frana Pilkingtone-Čenija (Fran Pilkington-Cheney).

"Cilvēki apzinās, ka miegs ir svarīgs, taču retais saprot, kā tādi faktori kā klimata pārmaiņas, tehnoloģijas, maiņu darbs, pilsētvide un dezinformācija kopā ietekmē mūsu miega kvalitāti." Frana Pilkingtone-Čenija

Tādēļ autori aicina "atteikties no pieejas, kas vērsta tikai uz indivīdu, un pāriet uz koordinētu rīcību sistēmiskā līmenī – aptverot politiku, veselības aprūpi, izglītību, rūpniecību un vides plānošanu", lai risinātu galvenos šķēršļus kvalitatīvam miegam.

Saskaņā ar pētījumu šie šķēršļi ir

• klimata pārmaiņas un pilsētvide;
• nevienlīdzīga piekļuve miega traucējumu ārstēšanai;
• strauja digitālo veselības tehnoloģiju izplatība;
• dezinformācija tiešsaistē;
• kā arī kultūra, kas pieprasa pastāvīgu sasniedzamību, atstājot mazāk laika atpūtai.

Klimats un nevienlīdzība

Starp dažādiem vides, tehnoloģiskajiem un sabiedriskajiem faktoriem, kas apgrūtina cilvēku iespējas izgulēties, īpašas bažas rada gaisa temperatūras paaugstināšanās.

Eiropa ir kontinents, kurā temperatūra paaugstinās visstraujāk pasaulē. Arvien karstākas naktis var traucēt organisma spēju atdzist, tādējādi aizkavējot iemigšanu un izraisot biežāku mošanos nakts laikā.

Situāciju pasliktina arī pilsētvides piesārņojums, satiksmes troksnis un mākslīgais apgaismojums naktī, savukārt ar klimatu saistīts satraukums un ekstremāli laikapstākļi var vēl vairāk kaitēt garīgajai veselībai un miegam. Maz ticams, ka ietekme būs vienāda. Cilvēkiem, kas dzīvo slikti izolētās mājās, tiem, kas nevar atļauties labu ventilāciju, un cilvēkiem pārpildītos mājokļos ir grūtāk uzturēt komfortablus miega apstākļus. Bēgļi un pārvietotās personas var tikt pakļautas arī pārmērīgam karstumam, troksnim, mākslīgajam apgaismojumam un privātuma trūkumam.

Tehnoloģijas rada vēl vienu izaicinājumu. Valkājamās ierīces un miega izsekošanas lietotnes varētu palīdzēt cilvēkiem identificēt potenciālas problēmas un ļaut klīnicistiem attālināti uzraudzīt pacientus, īpaši lauku apvidos ar ierobežotu piekļuvi speciālistiem.

Taču patērētāju ierīces ne vienmēr ir pietiekami precīzas, lai diagnosticētu miega traucējumus, un to rezultāti var izraisīt nevajadzīgu trauksmi.

Pētījumā izcelta "ortosomnija" – termins, kas apraksta pārmērīgu aizraušanos ar it kā perfektu miega mērījumu sasniegšanu.

Pētnieki arī brīdina, ka tādas sociālo mediju tendences kā "sleepmaxxing" var veicināt stingru rutīnu, nepārbaudītus līdzekļus un pārmērīgu pašuzraudzību.

Tikmēr tiešsaistes ietekmētāji un mākslīgā intelekta rīki var izplatīt maldinošus padomus par veselību, apgrūtinot cilvēkiem atšķirt zinātniskus pierādījumus no komerciālas reklāmas.

Darbs ir daļa no problēmas

Eiropas diennakts ekonomika rada arī spiedienu uz miegu.

Maiņu darbiniekiem, veselības aprūpes darbiniekiem, transporta darbiniekiem un cilvēkiem nestabilās darba attiecībās var būt ierobežota kontrole pār savu grafiku, savukārt attālinātais darbs un ziņojumi ārpus darba laika var aizmiglot robežas starp profesionālo un personīgo dzīvi.

Ziņojumā minētas aplēses, ka 21% strādājošo visā Eiropā strādā maiņu darbu, un nakts maiņas rada īpašas problēmas organisma dabiskajam miega un nomoda ciklam.

Pētnieki iesaka stingrāku darbinieku aizsardzību, paredzamākus grafikus, labākas noguruma pārvaldības sistēmas un darba vietas praksi, kas aizsargā laiku atpūtai.

"Bez plašākas koordinētas rīcības šis spiediens, visticamāk, kļūs vēl nozīmīgāks turpmākajos gados," sacīja Pilkingtone-Čeinija.