Zinātnieki: Nogurums darbā var radīt grūtības kontrolēt emocijas mājās

Ja pēc smagas darba dienas birojā esat aizkaitināts, jums var būt attaisnojums: zinātnieki apgalvo, ka sevis ierobežošana var izsmelt smadzeņu daļas, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu un impulsu kontroli, un tādējādi jūs sliktāk pārvaldāt savu uzvedību attiecībās ar citiem.

Pētnieki apgalvo, ka viņu iegūtie rezultāti sasaucas ar "ego izsmelšanas" teoriju – pretrunīgu psiholoģijas ideju, ka gribasspēks ir ierobežots resurss, kas tiek izsmelts piepūles rezultātā.

Viņi piebilst, ka iegūtie rezultāti liecina, ka pēc garīgās slodzes dienas būtu labāk paņemt pārtraukumu, pirms iesaistīties citu uzdevumu veikšanā.

"Ja vēlaties sarunāties ar partneri un jūtat, ka esat garīgi izsmelts, nedariet to," teica pētījuma pirmā autore Erika Ordali (Erica Ordali) no IMT Augstāko studiju skolas Lucca, Itālijā. Viņa iesaka netērēt laiku un darīt to citā dienā.

Lai gan ideja par ego izsmelšanu ir pazīstama jau vairākus gadu desmitus, tā ir izpelnījusies kritiku, jo dažos pētījumos nav izdevies atkārtot rezultātus. Tomēr Ordali norādīja, ka svarīgs faktors varētu būt tas, ka šajos pētījumos izmantotie uzdevumi, lai mazinātu paškontroli, bieži vien ilgst tikai 10 minūtes.

Ordali un viņas kolēģi rakstīja zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", kurā viņi pētīja ilgāka laika ietekmi, lūdzot 44 dalībniekiem 45 minūtes veikt dažādas datorizētas darbības, tostarp skatīties emocionālus videoklipus.

Kamēr pusei dalībnieku šo darbību laikā bija jāizmanto paškontrole, piemēram, neizrādot savas emocijas, reaģējot uz videoklipiem, otrai grupai paškontrole nebija jāizmanto.

Katram dalībniekam tika uzstādītas arī elektroencefalogrammas (EEG) austiņas, kas pētniekiem ļāva izmērīt viņu smadzeņu darbību.

Citu rezultātu vidū pētnieku komanda atklāja, ka paškontroles grupas dalībniekiem bija vērojams delta smadzeņu viļņu aktivitātes pieaugums prefrontālās garozas zonās, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu un impulsu kontroli, salīdzinot ar smadzeņu aktivitāti nodarbību sākumā. Otrā grupā šādas izmaiņas netika novērotas.

Pētniece Ordali skaidroja, ka delta viļņi parasti ir novērojami miega, nevis nomoda laikā – tas liecina, ka dalībniekiem, kuri bija veikuši paškontroli, smadzeņu daļas bija "snaudušas".

Pēc tam komanda lūdza abām grupām piedalīties dažādās spēlēs, tostarp vienā no tām, kas pazīstama kā "āboli un baloži", kurā indivīdiem bija jāizlemj, vai sadarboties, lai dalītos resursos, vai arī rīkoties naidīgi, lai tos nodrošinātu.

Rezultāti atklāja, ka 86 % dalībnieku, kuriem pētījuma sākumā netika prasīta paškontrole, uzvedās kā baloži, iesaistoties miermīlīgā sadarbībā. Turpretī starp dalībniekiem, kuriem sākotnēji tika doti paškontroles uzdevumi, šis rādītājs bija tikai 41 %, kas liecina, ka viņi mēdza uzvesties kā āboli.

Komanda nekonstatēja nekādas atšķirības spēlēs, kurās tika pētītas dalībnieku vispārējās sociālās preferences, piemēram, cik altruistiski viņi ir noskaņoti.

Pēc tam pētnieku komanda sadalīja vēl 403 dalībniekus divās grupās un atkārtoja pētījumu, taču nefiksēja dalībnieku smadzeņu darbību. Arī šajā gadījumā dalībnieki, kuriem tika prasīts parādīt paškontroli, pēc tam uzvedās agresīvāk.

Toronto Universitātes psiholoģijas profesors Maikls Inzlihts (Michael Inzlicht), kurš nebija iesaistīts pētījumā, mudināja būt piesardzīgiem, norādot, ka lielākā daļa uzvedības rezultātu neuzrādīja būtisku ietekmi, savukārt saikne starp smadzenēm un uzvedību nebija spēcīga.

"Šie ir interesanti rezultāti, un tie saskan ar veselā saprāta viedokli par nogurumu," viņš teica un piebilda: "Taču, ņemot vērā visas iepriekšējās pretrunas un šo datu vājumu, es gribētu redzēt, vai tie ir patiesi, pirms par to ziņot presei."