Zinātnieki atklāj jaunas norādes par īstajām nakts debesīm, kas slēpjas Van Goga gleznā "Zvaigžņotā nakts"

Dienvidkorejas zinātnieka Elijas Džonhjuna Kima vadītie pētnieki apgalvo, ka Vinsenta van Goga gleznā "Zvaigžņotā nakts" varētu būt attēlots Vērša zvaigznājs, nevis Auna, apstrīdot impresionisma šedevra pieņemto laika grafiku.

Vairāk nekā gadsimtu pēc tam, kad Vinsents van Gogs uzgleznoja vienu no atpazīstamākajām nakts debesīm mākslas vēsturē, zinātnieki uzskata, ka viņi, iespējams, ir noteikuši īsto debesu ainu, kas to iedvesmoja, un šī atbilde varētu mainīt viņa šedevra pieņemto datumu.

Viņu atklājumi liecina, ka "Zvaigžņotā nakts" nav Van Goga iztēles auglis, bet gan iedvesmota no tā, ko mākslinieks redzējis, pirms 137 gadiem raugoties debesīs no psihiatriskās slimnīcas Francijā.

Dienvidkorejas pētnieku grupa nesen paziņoja, ka pēc gadiem ilgas "kriminālistiskās astronomijas" (debess parādību analīzes vēsturiskā kontekstā) un nīderlandiešu mākslinieka dzīves izpētes viņiem izdevies sasaistīt šo šedevru ar debess ainu, kāda tā bija redzama pirms rītausmas virs Senremī de Provansas (Francijā) aptuveni 1889. gada 22. jūlijā.

Tas ir mēnesi vēlāk, nekā līdz šim tika uzskatīts par šī postimpresionisma darba tapšanas laiku. Glezna attēlo debesis ar virpuļojošām zilām joslām, spožām zvaigznēm un mirdzošu mēness sirpi; apakšā redzams ciemats, bet vienā pusē slejas cipreses.

Mākslas vēsturnieki ilgi uzskatīja, ka glezna tapusi 1889. gada jūnijā – drīz pēc tam, kad Van Gogs iestājās psihiatriskajā slimnīcā. Dažus mēnešus iepriekš, strīda laikā ar gleznotāju Polu Gogēnu, viņš bija nogriezis sev kreiso ausi.

Pētnieku grupa, kuru vada Seulas teleskopu ražotājfirmas vadītājs Elidža Džonhjuns Kims, tagad apšauba šo datējumu pētījumā, kas publicēts žurnālā "Scientific Reports".

"Nav divu vienādu debess ainu. Kaut kas vienmēr mainās. Es uzskatu, ka Vinsents pamanīja šīs izmaiņas un ienesa tās gleznā," e-pastā norāda Kims. Viņš piebilst: "Esmu pārliecināts, ka 22. jūlijs ir precīzāks datums. Esmu gatavs likt likmi uz šo datumu."

Kā norāda Hosē Luiss Aragons no Meksikas Nacionālās autonomās universitātes, jaunākais pētījums risina kādu "īstu mīklu": 1889. gada jūnija vidū mēness nemaz nebija tik šaurs sirpis, kādu to attēlojis Van Gogs. Viņš ir pētījis gleznu "Zvaigžņotā nakts" no fiziķa skatpunkta, taču jaunajā pētījumā nav piedalījies.

"Tomēr es uzskatītu versiju par jūliju drīzāk par intriģējošu hipotēzi, nevis par galīgu atbildi," ziņu aģentūrai AP norādīja Aragons.

Kims un viņa komanda atklāja, ka ap 1889. gada 22. jūliju Mēness veidols pirms rītausmas izskatījās tieši tāpat kā gleznā, turklāt austrumos līdzās Venerai bija redzama Hiādu zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā. Spriežot pēc pētnieku veiktās laikapstākļu analīzes, debesis tolaik bija pietiekami skaidras, lai van Gogs to visu varētu saskatīt.

Pētnieki pārbaudīja un apstiprināja savas metodes, analizējot naksnīgās debesis citās gleznās; pēc Aragona vārdiem, tas liecina par "rūpīgu un patiesi starpdisciplināru pētījumu".

Pastāv vēl kāds būtisks sarežģījums: van Gogs nestāvēja pie loga, vienkārši attēlojot debesis tieši tādas, kādas tās redzēja. Viņš strādāja pie "Zvaigžņotās nakts" savā darbnīcā psihiatriskajā slimnīcā, izmantojot skices un atmiņas, lai radītu šo neparasto ainavu.

Tas nozīmē, ka gleznā attēlotie debess elementi, iespējams, nemaz neatbilst kādai konkrētai naktij. Kā atzīst paši pētījuma autori, "debesis, visticamāk, ir vairāku nakšu apvienojums," skaidroja Aragons.