Zudušie stāsti Senās Romas vēsturē atkal kļūst salasāmi

Pētnieki ir izstrādājuši revolucionāru mākslīgā intelekta modeli, kas palīdz atjaunot trūkstošas daļas seno romiešu tekstos, sniedzot jaunu skatījumu uz dzīvi imperatoru laikmetā.

Rīks, nosaukts par Aeneas, tapis sadarbojoties mākslīgā intelekta pētniekam un vēsturniecei. Ideja radās, kad abi vēl studēja Oksfordā. Tagad, ar Google DeepMind un Notingemas Universitātes atbalstu, viņu izstrādātais mākslīgā intelekta rīks spēj aizpildīt gadsimtiem nodilušas vietas latīņu uzrakstos.

Vēsturnieki bieži salīdzina savu darbu ar puzles likšanu – jāapvieno norādes par laiku, vietu, valodu un kontekstu, lai atklātu tekstu nozīmi. Jaunā tehnoloģija šo procesu ievērojami paātrina, izmantojot neironu tīklu, kas apmācīts izprast romiešu rakstības un kultūras nianses. Tas ne tikai min trūkstošos vārdus, bet arī tos ievieto atbilstošajā vēsturiskajā kontekstā, uzlabojot interpretāciju precizitāti un pētnieku pārliecību.

Testēšanā, kurā piedalījās 23 vēsturnieki un tika analizēti uzraksti no 700. gada p.m.ē. līdz 800 gadam m.ē., rīks palielināja pētnieku pārliecību par 44 procentiem. Lielākajā daļā gadījumu eksperti atzina jaunā rīka sniegtos tekstuālos ieteikumus par derīgiem sākumpunktiem nopietnam pētniecības darbam.

Modelis spēj arī datēt uzrakstus ar aptuveni 13 gadu precizitāti, un tam ir potenciāls pielietojums arī citās senajās valodās.

Nosaukts Trojas varoņa Enea vārdā, kurš ceļoja, meklējot zināšanas, šis mākslīgais intelekts tagad var palīdzēt mūsdienu vēsturniekiem darīt to pašu.