8 gadus vecais Miša vēlas atsākt skolas gaitas – bez terapijas nekādi

Klāt gada gaišāko svētku laiks, un kopā ar Bērnu slimnīcas fondu ikvienam ir iespēja dāvināt patiesi svarīgo. Darbu sāk "Eņģeļi pār Latviju" zvanu centrs, un palīdzību gaida 176 bērni.

Kad TV3 ieradās ciemos, astoņgadīgais Miša komandu nemaz nepamanīja. Pārāk iegrimis sīkajās ceļazīmju figūriņās, ko pacietīgi kārto un stiprina pie kātiņiem.

Ceļazīmes istabā ir it visur – uz durvju stenderēm, plauktiem, pat tāfeles. Zēns ar tām ir kā apsēsts.

Autiskā spektra traucējumus Mihailam pamanīja trīs gadu vecumā. Skaļš un hiperaktīvs, izvairās no acu kontakta, grūti iekļauties cilvēkos. Sociālā dienesta nozīmētās ABA terapijas bija izsmeltas, bet turpināt tās divarpus gadu garumā ļāva ziedojumi.

"Pirms terapijas uzsākšanas nevarēja neko pastāstīt, ne vārdu pateikt, ne parādīt ar pirkstu, ko vēlas. Pēc tam jau mani dresē, izsaka domas, priekšlikumus, visu par ceļu satiksmes tēmām. Ko vēlas apģērbt, ēst, tas atvieglo dzīvi, ka nav jāmin, uz kurieni grib doties. Patīk ceļot ar vilcienu. Var pastāstīt, kur brauksim," stāsta puisēna mamma.

Par panākto progresu pārliecinājās arī TV3. Zēns brīvi nolasa dzejoli, ko pats glīti pārrakstījis un atstutējis uz rakstāmgalda. Pēc tam raiti to arī iztulko un no galvas deklamē krievu valodā.

"Vienreiz pieķēru sevi pie domas, ka brīdī, kad Miša sāks runāt, viņu neapstādinās. Tā arī ir. Varbūt ne īstajā vietā. Bet esmu pieradusi, ka sabiedriskajā transportā viņam kaut kas skaļi jāpastāsta un neņemu galvā. Arī sabiedrība pa šo ilgo laiku mierīgāk skatās uz mūsu bērniņiem. Bija par onkuli – "šitas onkulis iedzēris par daudz alkoholu". Puse trolejbusa smējās. Visi tā domāja, bet viņš pateica un vēl ar pirkstu parādīja," atminas Mišas mamma.

Terapijas sasniegums bija, ka pagājušajā rudenī zēns uzsāka skolas gaitas. Kad sašķobījās mammas veselība, vairs nebija, kas zēnu izvadā uz nodarbībām, un tik nepieciešamais ABA terapijas kurss tika pārtraukts. Karīna dēlu audzina viena. Šogad, nomainoties skolotājai un klases telpai, pedagogi ar Mišu vairs netika galā, par ko mammai sirds ir pilna: "Sevi vispār… Savai dzīvei vari uzlikt treknu krustu. Tu esi viens ar vienu bērnu, citas vispār ar diviem.. Grūti! Privāto dzīvi vai darbu atrast… Var jebkurā brīdī piezvanīt un teikt, ka jāskrien pakaļ. Lai gan nav nekas tik traks noticis, bet netiek galā un zvana. Principā tu visu laiku esi "uz granātas". Neviens neturēs darbā, ja divas dienas pastrādā, bet piecas reizes mēnesī jāatprasās."

Puikam būtu jāmācās 2. klasē. Šobrīd pāriets uz mājmācību, kas nozīmē, ka divreiz nedēļā jānāk skolotājai, bet arī viņai bērni slimo, un mācības pamatā ir uz mammas pleciem.

ABA terapija, ergoterapeits un logopēds ik nedēļu izmaksā virs 100 eiro. Būtu vēlams arī baseins – tas mēnesī vēl ap 180 eiro. Tādas naudas mammai, kura strādāt nevar, nav. Vienīgā cerība ir līdzcilvēku atbalsts caur Bērnu slimnīcas fondu.

"Tagad mēs atkal turpinām attīstīties un strādāt. Saprotu, ka nevar pārtraukt to, tomēr nedrīkst. Bet man gribas, lai viņš atgriežas un turpina skolas gaitas. Viņš ir spējīgs mācīties, vienīgi pamainījusies uzvedība. Stresa fons, varbūt kaut kas, ko viņš tur nesaprot," norāda mamma.

Kā ik gadu arī šajos Ziemassvētkos ir iespēja dāvināt patiesi svarīgo – zvanot un ziedojot. Palīdzību gaida 176 bērni.