Bērniem ar kustību traucējumiem vissvarīgāk ir nodrošināt neatkarību

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Gunta Kristapsone skaidro – jēdzienu "’bērni ar kustību traucējumiem’’ saprotam ar to, ka bērns pats nespēj mainīt pozu, iesaistīties ikdienas aktivitātēs, veikt brīvā laika aktivitātes, kas būtu atbilstošas viņa vecumam. Un šādi traucējumi var būt gan vieglākā, gan smagākā formā.

"’Vieglākā gadījumā bērns var, piemēram, pats saģērbties un staigāt. Bet, ja viņam kāda iemesla dēļ, piemēram, ir ierobežotas kustības rokās, bērnam būs grūtāk iesaistīties volejbola vai basketbola aktivitātēs. Tāpat var būt arī smagākas formas, kur bērns nespēj pats noturēt savu galvu, viņš ir jāpārvieto, jāstumj ratos, viņam nepieciešamas ortozes un pozicionēšanas iekārtas – virkne speciālu iekārtu, lai atvieglotu vecākiem rūpes un arī neveidotos dažādas deformācijas,’’ stāsta Kristapsone.

Ārste norāda, ka iespējamos kustību traucējumus bērniem savlaicīgi iespējams atklāt, viņa pirmajā dzīves gadā regulāri dodoties vizītēs pie ģimenes ārsta vai pediatra. Šādās vizītēs var novērtēt, vai bērns aktīvāk izmanto vienu roku nekā otru, varbūt ar kājām ir kādas problēmas – viena spārda aktīvāk nekā otra. Varbūt bērns nereaģē uz skaņu vai neveido acu kontaktu.

"’Tie būtu pirmie brīži, kad bērna attīstībai pievērst pastiprinātu uzmanību. Pirmajās ģimenes ārsta vi pediatra vizītēs speciālistam to vajadzētu varēt atpazīst,’’ uzsver Kristapsone.

Valsts paplašinājusi sniegto atbalstu, taču tas joprojām pietrūkst specifiskos gadījumos

Runājot par valsts sniegto atbalstu bērniem ar kustību traucējumiem, ārste pauž, ka Latvija šajā ziņā līdz šim darījusi ļoti daudz. Piemēram, tā kā vislielākais risks attīstīties kustību traucējumiem ir priekšlaikus dzimušiem bērniem, viņiem izveidota "’follow-up’’ ("’līdzi sekošanas’’ – no angļu val.) programma. To nodrošina Neonatoloģijas klīnika, sadarbojoties ar neirologiem, acu ārstiem, rehabilitācijas speciālistiem u. c. Priekšlaikus dzimušiem bērniem tiek sekots līdzi līdz divu, pat trīs gadu vecumam, lai laicīgi spētu atpazīt kustību ierobežojumus.

Savukārt vēlāk, kad bērns jau ir paaudzies un viņam nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, lai pareizi viņu nopozicionētu, rati pārvietošanai, ortožu izgatavošana u. tml., arī valsts ir paplašinājusi apmaksāto palīglīdzekļu klāstu. Salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šajā sarakstā šobrīd iekļauti tādi palīglīdzekļi, kurus līdz šim palīdzēja finansēt Bērnu slimnīcas fonds (BSF). Tiesa, joprojām ir gana daudz ļoti specifiska aprīkojuma, kas bērniem vajadzīgs, bet kas ir individuāli izgatavojams, tādēļ valsts šajos gadījumos nevar palīdzēt, paskaidro Kristapsone.

Ārste arī norāda, ka bērniem ar iedzimtiem kustību traucējumiem tie, visticamāk, saglabāsies visu viņu mūžu, taču, nodrošinot nepieciešamos palīglīdzekļus, bērns var sākt skriet, iesaistīties aktivitātēs, tikt galā ar ikdienas darbiem. "’Viņš šīs aktivitātes vienkārši veiks citādāk un izmantojot specifiskos palīglīdzekļus. Visiem atveseļošanos nevaram apsolīt, bet mūsu uzdevums drīzāk ir palīdzēt viņiem sasniegt maksimāli iespējamo neatkarības līmeni, lai bērns pats ar šo traucējumu spētu, cik vien tas iespējams, pārvietoties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs,’’ uzsver Kristapsone.

Viņa vēl piebilst, ka ir arī ļoti svarīgi radīt apkārtējo vidi tādu, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri izmanto dažādus palīglīdzekļus, var brīvi pārvietoties, jo katrs šķērslis viņiem ir nepārvarams un to pārvarēšanai vajag palīdzību.

BSF vadītāja Liene Dambiņa atklāj, ka viena no šī gada "’Eņģeļi pār Latviju’’ vēstnesēm, 10 gadus vecā Velta, arī ir ar kustību traucējumiem, taču tie viņai netraucē būt aktīvai un arī palīdzēt vecākiem mājas solī. Kopumā šī gada labdarības akcijā BSF iecerējis palīdzēt 35 bērniem ar dažādiem kustību traucējumiem, kuriem sabiedrības atbalsts ir ļoti svarīgs.

Vairāk par labdarības akciju "Eņģeļi pār Latviju", tostarp ziedošanas iespējām un šī gada vēstnešiem, uzzini, klikšķinot šeit.