"Dzīve pati uzrakstīja detektīvu." Pirmizrādi piedzīvos filma "Testaments"

Filmas centrā ir rakstnieks Anatols Imermanis, kurš 1990. gadu beigās mūžībā devās ar neparastu vēlmi – lai viņa pelni tiktu izkaisīti Parīzes Sarkano lukturu rajonā. Taču, kā izrādās, urna ar Imermaņa pelniem jau sen pazudusi, un tās meklējumi pārtapuši īstā dzīves detektīvā.

"Dokumentāls detektīvs nozīmē, ka pati dzīve mūs piespieda sekot šim pavedienam," stāsta filmas scenārija autors Jānis Joņevs. "Mēs nonācām situācijā, kur paša galvenā varoņa ķermenis ir pazudis – un mēs to meklējam. To mēs arī saucam par detektīvu."

Leģenda, kas kļuva par filmu

Filmas ideja radusies gandrīz nejauši, stāsta režisors Jānis Ābele. "Nedēļu pirms mūsu iepriekšējās kopdarba – "Jelgava 94" – pirmizrādes, Jānis man pastāstīja leģendu par Anatolu Imermani," viņš atceras. "Man šķita, ka tā ir tik dīvaina pēdējā vēlme, kādu nekad neesmu dzirdējis. Un tad, kad atklājās, ka urna ir pazudusi, kļuva skaidrs – šī vēlme vispār nevar piepildīties, kamēr to neatrodam. Dzīve pati uzrakstīja detektīvu."

"Testaments" ir vairāk nekā tikai atmiņu vai biogrāfisks stāsts – tā ir filma par cilvēka pēdējo vēlēšanos, mūžību un absurdu, kas, pēc autoru vārdiem, vienlaikus ir gan patiesa, gan emocionāli aizraujoša.

"Mēs vēlējāmies, lai skatītājam ir interesanti. Ja pasaka – dokumentāla filma par padomju rakstnieku –, tas var izklausīties mazliet senili," skaidro Ābele. "Tāpēc mēs centāmies radīt stāstu, kur dokumentālais savienojas ar spēlfilmas enerģiju."

Pēc pirmizrādes Riga IFF festivālā "Testaments" pāris nedēļas būs skatāma galvenajos Rīgas kinoteātros, kā arī vairākās Latvijas pilsētās. "Dosimies uz Cēsīm, Liepāju un Aizkraukli," stāsta Ābele. "Starp citu, Anatols Imermanis ir dzimis Liepājā, un, iespējams, liepājnieki atklās viņu kā savu pazudušo dēlu."