Rulons Gārdners – cīkstonis, kuram 2000. gada Olimpiskajās spēlēs izdevās uzvarēt neuzvaramo Karelinu

"Rulons Gārdners nemirst" parāda cīkstoņa portretu, kurš 2000. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnījis zelta medaļu un 2004. gadā – bronzas medaļu.

Piensaimnieks no Vaiomingas iegāja vēsturē, uzveicot krievu cīkstoni Aleksandu Karelinu, kurš nebija zaudējis nevienu cīņu 13 gadus un bija ieguvis trīs Olimpiskās zelta medaļas.

Vēlāk pēc avārijas un negadījumu ar sniega motocikla sportistam tika amputēts viens no kāju pirkstiem, bija izmežģīta arī plaukstas locītava. Viņš spēja iziet rehabilitāciju un atgriezties 2004. gada Olimpiskajās spēlēs, izcīnot bronzas medaļu, kas motivēja daudzus pēc traumām nepadoties un iet uz priekšu.

2010. gadā Rulons tika uzņemts Nacionālajā cīņas slavas zālē kā izcils cīkstonis. Visu laiku sportistam līdzās bija sieva Kamija Gārdnere.

Vīrietis piedzimis deviņu bērnu ģimenē un bijis jaunākais, visvairāk aprūpētākais, lolotākais bērns. Rulons uzskata, ka viņš apveltīts ar lielāku spēku, nekā vairums vīriešu, jo jau no bērnības darījis fizisku darbu ģimenes piena fermā.

Skolas laikā viņam bija problēmas ar mācīšanos un bērni viņu apsaukāja. Par šo problēmu viņš stāta autobiogrāfijā "Never Stop Pushing: My Life from a Wyoming Farm to the Olympic Medals Stand", ko izdevis 2005. gadā.

Kopš 2011. gada Gārdners strādā par dzīves treneri, iedvesmotāju, bieži uzstājoties ar runām vai vienkārši vadot pasākumus.

Pēc Olimpiskajām spēlēm cīkstonis aizgāja no profesionālā sporta, kas veicināja pieņemšanos svarā, sasniedzot 215 kilogramus, tas motivēja piedalīties realitātes šovā "The Biggest Loser". Sešpadsmit nedēļu laikā Gārdners zaudēja 79 kilogramus, cenšoties atgūt mīlestību pašam pret sevi.

"Rulons Gārdners nemirst" stāsta par treniņu grafiku, neatlaidību, vēlmi uzvarēt, atgriešanos sportā pēc lielām traumām, kā arī slavas norietu, kas noved pie bankrota un vairāk nekā 2 miljonus lieliem parādiem.

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!