Baltijas valstīm jāturas kopā. Intervija ar "Gaudeamus" koru programmas māksliniecisko vadītāju

"Šogad ir 70 gadi, kopš notiek šie svētki. Tas ir zīmīgs notikums. [..] Šie ir starptautiski svētku, kuros stiprinām ne tikai kultūras saiknes, bet tiekas arī ministri, universitāšu rektoru un runā par jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai. Zinot pasaules kontekstu, Baltijas valstīm jāturas kopā. Ir vērtīgi, ka jaunieši ierauga mūsu kaimiņu kultūru un tradīcijas," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica "Gaudeamus" koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Kā ziņots, Rīgā ar vairākiem pasākumiem šodien sāksies XX Baltijas studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus".

Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 17 notiks svētku atklāšanas koncerts. Tajā uzstāsies Baltijas valstu studentu kori un orķestris, akcentējot kopīgās kultūras tradīcijas un sadarbību.

Dailes teātrī plkst. 20 paredzēts tautas deju ansambļu koncerts "Uz viena ceļa", izceļot Baltijas valstu kultūras daudzveidību un vienotību.

Baltijas valstu studentu dziesmu un deju kolektīvu priekšnesumi būs skatāmi arī Zāļu tirgū Doma laukumā līdztekus amatnieku un mājražotāju tirdzniecībai.

Svētki vairākās vietās galvaspilsētā notiks līdz 21. jūnijam. Programmā paredzēti koncerti, tostarp izskanēs arī nacionālās programmas, svētku gājiens un noslēguma lielkoncerts "Līdz bezgalībai" Brīvības laukumā.

Svētku centrālā tēma šogad būs "Līdz bezgalībai". Svētku režisors Juris Jonelis norāda, ka tēma izraudzīta, domājot par to, kas studentus ikdienā mudina neapstāties, meklēt un radīt, aplūkojot tradīciju mantojumu no dažādiem skatupunktiem – zinātnes, mākslas un kultūras.

Mākslinieciskajā koncepcijā uzsvērta studentu vēlme būt atšķirīgiem, katram meklējot un pētot savā disciplīnā, jo tieši citādais nereti kļūst par jaunu ideju un atklājumu avotu. Vienlaikus uzsvērts, ka pie kopīga rezultāta iespējams nonākt, katram individuāli kopjot tradīciju.

Svētki pulcēs aptuveni 3000 studentu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tostarp 64 korus, 39 tautas deju kolektīvus un deviņus pūtēju orķestrus.

"Gaudeamus" tradīcija sākās 1956. gadā Tartu. Svētki notiek katru reizi citā Baltijas valstī. Dziesmu un deju svētku tradīcija kopš 2003. gada ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.