Aizkulises ar "Zelta sietiņa" dejotāju Kristiānu: Kā skolēni rada "Viedvasaru" ar 24 jaunām dejām

Pēc otrās dienas mēģinājuma Kristiāna smaidot teica, ka ir nogurums, it kā būtu nodejotas trīs nevis viena diena. Šie Kristiānai nav pirmie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet pēdējie gan.

"Dejojot nedomāju, ka šie ir mani pēdējie skolēnu dziesmu svētki. Es to izbaudu. Skatoties no malas, gan ietrīcas sirsniņa un acīs asaras. Tad saprotu, kad šie ir mani pēdējie skolēnu dziesmu svētki, bet noteikti ne pēdējie Dziesmu un deju svētki," stāsta Kristiāna.

Rādot video, viņa neslēpj, ka būs ļoti skaisti. "Negribas jau visu atklāt, lai ir lielāks pārsteigums, skatoties koncertu," pārskatot savus video saka Kristiāna.

Ar lepnumu tiek parādīta arī ģērbtuve. "Mēs visi kopā esam vienā lielā teltī. Tā draudzīgi," smaidot saka Kristiāna.

Koncertā viss būs skaisti. Kristiānas grupa ir vecākā no "Zelta sietiņa", ar pieredzi un zinās, kā izkļūt no neveiklām situācijām, kas dejojot gadās.

"Dejojot pārī ir jāmāk uzticēties un abiem vienlīdz jāspēj noturēt līdzsvars, lai nenokristu, bet no tā izvairīties ne vienmēr iespējams," rādot video stāsta Kristiāna.

Arēnas laukumā ir daudz dejotāju, tāpēc kāds neveikls kuriozs notiek gandrīz vienmēr. To jau zina tikai paši dejotāji. Skatītāji to pat nepamana.

"Finālā, kad mani cēla, es ar kāju aizķēru dejotāju no blakus kolektīva. Tas bija neveikli, jo dejotājai nokrita brilles. Mēs atvainojāmies. Tā tam nevajadzēja būt," nosaka Kristiāna.

Ja uzvedumā dejo dažāda vecuma grupas un "Viedvasarā" tie ir skolēni no 1. līdz 12. klasei, tad ir arī pauzītes, kurās kāds no dejotājiem paspēj aizskriet un piedalīties "Koru karos", kāds turpat pie arēnas priecājas par saulīti. Dejotājiem nav sveša kāršu spēle, kas starplaikos arī tiek spēlēta.

"Visi ir tik laipni un saprotoši," par brīvprātīgajiem saka Kristiāna: "Ir tik forši!"

Lai varētu dejot no rīta līdz vēlam vakaram svarīgi ir arī kārtīgi paēst. Kristiānai ar saviem kolēģiem šie nav pirmie svētki, tāpēc viņi zina, ka vienmēr vajag ēdienu pauzēs kārtīgi paēst. "Siltais ēdiens ir garšīgs. Apēdot, ir enerģija dejot," stāsta Kristiāna, kas arī neslēpj, ka tas nav mājas ēdiens, mazliet sausāki rīsi, gaļa arī ir pasausa, bet ēst var un vajag. Tas piederas pie svētkiem.

Domājot par ēdiena drošību, vakuumā gaļa ir tā iepakota, ka to ir grūti atvērt. Par ko Kristiāna tik nosmej un ar radošu pieeju atver visus iepakojumus.

Skatuviskās dejas uzvedums Viedvasara" ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs.

Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka "Viedvasarai" ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas.

Iestudējuma deju saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt ekrānos redzamie jauniešu vasaras piedzīvojumi atgādinās par mūsdienu sadzīvi un laikmeta tikumiem.

Uzveduma mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori ir Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis, bet uzveduma mūzikas autori, komponisti ir Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle–Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis.

Vairāk par skatuviskās dejas uzvedumu "Viedvasara" šeit.