Saspringts grafiks un svētku sajūta – kā Rīgā jūtas Daugavpils dejotāji?
Daugavpils vienības nama bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Pienupīte" ir viens no 240 Latgales kolektīviem, kas piedalās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā paši smejas, ceļš no Daugavpils uz Rīgu ir tuvāks, nekā no Rīgas uz Daugavpili, un lai arī mēģinājumu grafiks ir saspringst un reizēm aktīvā dienas daļa ilgst pat 17 stundas, dejotāji ir priecīgi un saviļņoti par iespēju piedalīties svētkos.
Daugavpils vienības nama bērnu un jauniešu deju kolektīva "Pienupīte" ceļš uz svētkiem nav bijis viegls, galvenokārt tāpēc, lai pilnībā nokomplektētu grupu. Kāds no dejotājiem Rīgā dzīvo jau nedēļu, jo piedalījies citos koncertos un uzvedumos, kāds ieradies pirmdien.
"Dzīvot ir pietiekami labi, ne auksti, ne silti, ir klusi, dažreiz sīkie skraida. Protams, kolektīvs labs, visi draudzīgi, nestrīdamies, visiem vietas ir. Skolā ienācām, mums Daugavpilī daudz smukāka, nu nē, nevar būt, ka tāda liela skola, bet te īsti remonta nav, bet dušu maz mums vienīgais, bet tā ir labi, nevaru žēloties, telpas lielas, tāpēc viss labi."
"Brokastis mums ir [pulksten] 6 vai 6.30, tad mēs ceļamies ap 5 vai 5.30 atkarībā no tā, kurai cik ilgi ir jātaisās, kādā ātrumā, un, jā, sanāk, ka mēs jau izbraucam 7, jo mums jau ap 8 ir jābūt stadionā uz mēģinājumiem," stāsta Daugavpils vienības nama bērnu un jauniešu deju kolektīva "Pienupīte" dejotāja Daina.
"Mums ir daudz kas, brokastīs īpaši patīk tas, ka ir putra, kaut kas siltāks, un tas tiešām piepilda līdz pusdienām, lai varētu izdzīvot. Un tad mums ir arī sātīgie ēdieni pusdienās – makaroni, rīsi, griķi mums ir diezgan bieži, gaļas netrūkst, kas ir ļoti labi," pastāsta Daugavpils vienības nama bērnu un jauniešu deju kolektīva "Pienupīte" dejotāja Arianna.
Viņai pievienojas arī dejotājs Kristers: "Kopumā es varu teikt, ka ēdiens ir labs, garšas ziņā viss ir superīgi, viss apmierina, garšo, ja būtu nedaudz pēc divām minūtēm, būtu tukšs… Varbūt nedaudz pamaz, bet var saprast – kāpēc."
"Pienupītes" kolektīvs dzīvo skolā Sarkandaugavā, tāpēc daudz brīva laika atpūtai neatliek. Pēc rīta mēģinājuma viņi uzreiz dodas uz autobusu, lai brauktu pusdienās, un tad atgriežas atpakaļ stadionā. Kā paši stāsta, vakar aizvadīta pat 17 stundu gara darba diena, un, lai gan dzīvo pavisam netālu no jūras, iespēju to apmeklēt vēl nav bijis.
"Nepierasti, parasti vasarā visi atpūšamies, bet tad tā strauji, baigā piepūle, baigas stresiņš, bet tīri tā, es jau pieradu, man ļoti patīk, patīk arī dejot, un es esmu ļoti priecīgs, ka tiku Dziesmu un deju svētkos ar visu manu kolektīvu," teic dejotājs Ģederts.
"Kā mēs Daugavpilī smejamies, Daugavpilij ceļš līdz Rīgai ir daudz tuvāk nekā Rīgai līdz Daugavpilij, tā kā mēs ar šo attālumu esam sadzīvojuši, un tā jau ir ikdiena. Tā nedēļa, protams, es domāju, ka aizies dažādu emociju un sajūtu piepildīta. Šobrīd uz laukuma ir mēģinājums pikseļiem, tas ir tāds vidus posms starp dejām, es domāju, ka šie pikseļi iedod tādu svētku sajūtu un jauneklīgumu tam visam procesam, kas notiek Dziesmu svētkos Daugavas stadionā."
"Sajūtas ir vienreizējas, brīžiem ir skudriņas, vienkārši pat asara grib nobirt, bet, nē, gaidām īsto koncertu, un tad jau es tiešām raudāšu. Man nebija neviena momenta, kad es biju bēdīgs, viss ir vienkārši forši – ir arī tā svētku sajūta mēģinājumos, jā, jā! Es mēģinājumos tā dejoju, ka man bija tādas skudriņas vienu brīdi, kad visi vīri bļāva vienā balsī… Aaa, man tas ir kaut kas fenomenāls."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
