Rietuma aicina no jauna atklāt arī mazāk zināmās Streiča filmas

Rietuma norādīja, ka Streičs spēja savienot dažādus laikmetus un skatītāju paaudzes. Viņa radošā mūža jaudīgākais periods sakrita ar Rīgas kinostudijas zelta gadiem 20. gadsimta 70. un 80. gados, taču režisors saglabāja aktivitāti un interesi par kino arī pēdējā desmitgadē.

Lai gan viņš formāli nav audzinājis jauno režisoru paaudzi universitātēs vai kino skolās, viņa ietekme uz Latvijas kino ir neapšaubāma. "Jebkurš, kurš ir redzējis Jāņa Streiča filmas, var tikai tiekties uz to formas vienkāršību, niansētību, smalko ironiju un spēju radīt tautas mentalitātes portretu," sacīja Rietuma, uzsverot, ka tik precīzu latviešu rakstura atainojumu kino ekrānā radīt spējis tikai retais.

Nacionālā Kino centra vadītāja atcerējās arī personīgās tikšanās ar režisoru viņa sievas dzimtas mājās Lietuvā. Viņu pārsteigusi Streiča radošā enerģija un interese par mūsdienu kino procesiem. "Viņš gleznoja, rakstīja, bet arī ļoti aktīvi sekoja tam, kas notiek kino," stāstīja Rietuma, piebilstot, ka režisoram vienmēr bijis skaidrs un bieži vien ļoti ass viedoklis par jaunākajām filmām.

Streiča rokrakstu viņa raksturo kā spēju radīt niansētu laikmeta ainavu un strādāt dažādos žanros – no ironiskas komēdijas līdz dziļai drāmai. Pēc režisora aiziešanas, viņasprāt, ir pienācis laiks no jauna atklāt arī mazāk zināmās Streiča filmas, kurās slēpjas "brīnišķīgi, jaudīgi, pat ģeniāli darbi".