"Mums ir salauzta sirds, ka šorīt, 2025. gada 24. februārī, mūžībā aizgāja cienījamā Roberta Flaka," teikts viņas pārstāvju paziņojumā.
"Viņa nomira mierīgi savas ģimenes lokā. Roberta pārspēja robežas un lauza rekordus. Viņa bija arī laba pedagoģe."
Flaka 2022. gadā jau bija paziņojusi, ka viņai ir kustību neironu slimība un viņa vairs nevar dziedāt.
Dzimusi Ziemeļkarolīnā un uzaugusi Arlingtonā, Virdžīnijas štatā, mūziķe sāka kā klasiskās mūzikas pianiste. Tikai 15 gadu vecumā viņa ieguva pilnu skolas stipendiju Hovarda universitātē. Klasiskā izglītība viņu aizveda uz pedagoģisko darbu, bet vakaros viņa pie klavierēm pavadīja operdziedātājus, pārtraukumos dziedot popmūzikas standartus.
"Visu laiku, kamēr es mācījos klasisko mūziku, īpaši jaunākajos gados, es ar saviem vienaudžiem daudz spēlēju arī doo-ron-ron, shoo-doo-doo-bee-doo un tamlīdzīgi, tāpēc man ir paveicies, ka visu mūžu mani ieskauj mūzika – gan Bahs, gan Šopēns un Šūmanis, gan arī visi ritmi un blūzs," viņa stāstīja.
Viņas ierakstu karjera sākās pēc tam, kad viņu, dziedot džeza klubā, atklāja mūziķis Less Makkans, kurš vēlāk rakstīja, ka "viņas balss pieskārās, pieskārās, iespiedās un izdziedāja visas man zināmās emocijas".
Taču pirmais hits viņai bija tikai 30 gadu vecumā, kad viņas ierakstītā Evana Makkola dziesma "The First Time Ever I Saw Your Face" tika izmantota, lai ieskaņotu atklātu mīlas ainu Klinta Īstvuda 1971. gada filmā "Play Misty For Me", kas tika atzīta par gada dziesmu un dziedātāja ieguva savu pirmo "Grammy" balvu. Nākamajā gadā Flaka ieguva šo balvu otrreiz – par dziesmu "Killing Me Softly With His Song".
Pēc tam, kad 1974. gadā dziesma "Feel Like Makin’ Love" atkal ierindojās topu augšgalā, Flaka pārtrauca koncertēšanu, lai pievērstos ierakstiem un labdarībai.
Lielu daļu 80. gadu viņa pavadīja koncertējot un karjeras laikā sadarbojās ar tādiem māksliniekiem kā Donijs Hatavejs un Mails Deiviss.
1991. gadā viņa atgriezās mūzikas topu augšgalā ar duetu ar "Maxi Priest Set the Night to Music" (no tāda paša nosaukuma albuma).
2012. gadā viņa ierakstīja arī grupas "Beatles" kaverversiju albumu "Let It Be Roberta".
Kā raksta laikraksts "The Guardian", Flaka reiz kādam žurnālistam sacījusi: "Es sevi uzskatu par dvēselisku dziedātāju, jo cenšos dziedāt ar visām sajūtām, kas manī un manā ķermenī, un prātā.
"Cilvēks ar patiesu dvēseli ir tas, kurš var paņemt jebkuru dziesmu un pārvarēt visus trūkumus, tehniku un vienkārši likt tev klausīties."
Pēc laulības ar ASV džeza mūziķi Stīvenu Novoselu zvaigzne daudz laika veltīja Robertas Flakas mūzikas skolai Ņujorkā.
2020. gadā, gadu pēc insulta, Flakai tika piešķirta "Grammy" balva par mūža ieguldījumu.
"Tas ir milzīgs un satriecošs pagodinājums," viņa toreiz teica.
"Es visu savu karjeru esmu centusies ar savu mūziku stāstīt stāstus. Šī balva man ir apliecinājums tam, ka mani kolēģi sadzirdēja manas domas un uztvēra to, ko esmu centusies sniegt."
Flakas slavenākā dziesma jaunajai mūzikas fanu paaudzei kļuva pazīstama, kad Laurinas Hillas hiphopa grupa "The Fugees" ierakstīja "Grammy" balvu ieguvušo dziesmas "Killing Me Softly" kaverversiju, ko viņi vēlāk izpildīja uz skatuves kopā ar Flakas dziesmu.
Dziesma 1996. gadā ierindojās pasaules mūzikas topu augšgalā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
