Andra Kiviča tēvs par dēla nedienām un abu attiecībām: "Es vienkārši nomierinājos"

Andris Kivičs seniors atminas, ka viņa dēls bērnībā bija vitāls. Viņam bija daudz enerģijas, un šo enerģiju novirzīja uz sportu.

Par to, cik bargs vai mīļš tētis viņš bija, seniors Kivičs stāsta: "Tajos laikos nebija pieejama tāda informācija, kāda ir šodien. Katrs jau savu bērnu audzināja pēc savas dzīves pieredzes. Mani principi bija, ka kaut ko var sasniegt tikai ar darbu, jo tā es bērnībā tiku audzināts. Un otrs, ka nekad nedrīkst padoties."

Par to, kādas tagad ir attiecības ar dēlu, jo par mūziķi Andri Kiviču šķiet teju katram Latvijas iedzīvotājam ir savs viedoklis.

Andra tētis neslēpj, ka viņi gan strīdas, gan salabst, bet Andris ir izaudzis no tā pusaudža vecuma, kad īstie draugi ir čaļi, nevis vecāki.

Andris Kivičs seniors

"Viņam ir tas vecums, kad sāk atzīt, ka tomēr bija taisnība tam, ko teica tētis. Es esmu sapratis vienu, ka attiecības tas ir kopdarbs, tie ir kompromisi un kad viss tas, kas ir šodien, tas tomēr nāk no bērnības."

Savulaik tālajā 2013. gadā, iznākot Andra Kiviča juniora grāmatai un pirmajam soloalbumam "Skārienjūtīgs", viņa tēvs sacīja, ka lepojas ar dēlu un pārdzīvo, ka par maz teicis dēlam labus vārdus un slavējis viņu.

Andra tētis neslēpj, ka viņš joprojām tā domā: "Es tagad esmu sapratis, cik svarīgi, kad mazā vecumā bērnu paslavē. Tev var neizdoties, nesanākt, bet, ja tu mēģini, par to vien jau ir jāpaslavē."

Pēdējos gados gan Andris juniors ir visādas ziepes pamanījies savārīt, vai un kā tas ir ietekmējis tēta attiecības?

Andris Kivičs seniors

"Tajā periodā es viņam teicu, ko es domāju. Daudz kas tur bija. Tas viss bija publiski. Man likās, ka tas, ko viņš dara un kā izpaužas, viņam pašam kaitē kā personībai. Bet tajā pašā laikā es sapratu vienu – ka viņš ir tāda cilvēka tips, kas mācās tikai no savām kļūdām. No malas tur neko nevar ietekmēt. Dzīve pati visu noliek savās vietās. Tad es vienkārši nomierinājos, jo tam nav nekādas nozīmes."

Sākumā Andra tētis pateica savas domas par godu, vārda turēšanu un viss. Viņš arī saprata, ka moralizēšana, atkārtošana ir tas, kas visvairāk atgrūž bērnus no vecākiem.

Viņi abi ir Andri Kiviči un par to, kā dēla rīcība ir traucējusi pašam vai varbūt palīdzējusi. "Es esmu ieguvis ar viņa rīcībām gan atpazīstamību, gan ir bijuši nepatīkami brīži," nenoliedz Andra tētis.

"Kuriozākais ir bijis tas, ka man piezvanīja meitene un izlamāja par to, ka es neesmu bijis uz randiņu… Es jutos ļoti vainīgs," smaidot nosaka Andra tētis.

Lai atdalītos no ģimenes, kaut kādā brīdī bērns nonāk opozīcijā ar ģimeni, par ko Andris saka: "Mums jau liekas, ka mūsu bērni ir kā zars no mana koka, bet faktiski tas ir atsevišķs koks. Tas ir atsevišķs cilvēks."

Andra tētis saka, ka tā ir pieaugušā bērna pasaule, viņa lēmumi: "Neesot klāt, nav iespējams ietekmēt. Pēc tam var pateikt, kā es domāju, ka tā nevajadzēja."

Par to, lai vecākam veidotos labas attiecības ar bērnu, Andra tētis kā pirmo lietu min klausīšanos. Ja tu neklausies, tu nekad neuzzināsi, kas viņā ir.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka savstarpējā komunikācijā visa pamatā ir vēlme, vēlēšanās, un tās veidojas jau bērnībā.

Andris Kivičs seniors

"Vienmēr pat sastrīdoties vecākiem ar bērniem kaut kur iekšēji, es to esmu novērojusi un jutis, ka viņi atkal grib tuvināties. Un abi. Attiecības jau ir kopdarbs."

Andra tētis par reizēm, kad ir pamatīgi sastrīdējies ar dēlu, tagad atskatoties saka: "Svarīgi ir būt paškritiskam. Es meklēju, ko es nepareizi pateicu. Un ir bijuši gadījumi, man ir bijis tik smagi, kad es esmu pateicis nepareizi. Es saņēmos, nebija viegli, un prasīju piedošanu… otrā galā bija klusums un tikai pēc tam vārdi: "Es novērtēju!"."

Andris Kivičs seniors

"Savos bērnos jau visvairāk mēs neciešam it kā tās lietas, ko mēs paši jaunībā pieļāvām. Tās savas kļūdas."

Par to, kāpēc vecāki nevar beigt uzskatīt, ka zina labāk, un turpinās mūžīgā audzināšana, Andra tētim ir vienkāršs padoms: "Vajag veselīgu domāšanu, ka tu neesi tas gudrākais. Viņam ir savs skatupunkts. Man liekas, ka tas ir tā, bet varbūt tas nemaz nav tā. Mēs varbūt gaidām no tā otra. Tās ir nepamatotas gaidas. To jau baigi bieži var dzirdēt, kad vecāki saka: es par viņu tur rūpējos, un viņš tagad man… Bet tas tak taču nav bartera darījums. Es tev un tad tu pēc tam man. Pietam tas bērns jau neprasījās būt. Tu viņu radīji. Tātad tajā pirmajā posmā visa atbildība par šo attiecību veidošanos ir uz tevis. Bērnībā sāk veidoties šīs lietas."

Andra tētis min, ka viens no galvenajiem iemesliem strīdiem daudziem vecākiem ir tas, ka vecāki nevar pieņemt dēla sievu vai otrādi: "Tur iestājas baigais konflikts. Un ir grūti visiem, bet tas ir tas no kā vecākiem būtu jāizvairās. Jāpieņem ir tas, ko tavs bērns ir izvēlējies."

"No bērnu puses vajadzētu saprast vienu lietu, ka ne jau vecākiem vajag tik daudz parunāt, bet viņiem ir svarīgi zināt, ka ar tevi viss ir kārtībā," saka Andra tētis.

Pieaugušu bērnu komunikācija ar vecākiem: pienākums vai izvēle?

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 9. sezonas raidījumiem!