Blogeris Andrejs Epta par brīvo laiku: Ar atpūtu ir kā ar ēst gatavošanu – gribu izdarīt otram ko patīkamu

Tu esi kļuvis par šova "Вечер со вкусом" vadītāju, kādas ir tavas attiecības ar ēst gatavošanu?

Man patīk gatavot ēst. Kādreiz strādāju restorānā un principā protu visu sagriezt tā, kā to dara pavāri. Ja daudz sanāk skatīties kā citi gatavo, šis tas aizķeras prātā. Bija arī laiks, kad pats vēlējos kļūt par pavāru, patika vecākiem gatavot ēst. Bieži no augļiem un dārzeņiem veidoju dzīvniekus vai ziedus, radot interesantas plates.

Kas atturēja no sapņa piepildījuma?

Mainīju domas, jo vairums pavāru maz pelna, izņēmums, ja strādā ļoti labā restorānā vai uz kruīza kuģa un nekad neesi mājās. Pabeidzu vidusskolu, ieguvu bakalaura grādu "ISMA", darīju to nevis "dēļ papīra", bet, lai iegūtu dzīves pieredzi. Ēst gatavošana ir iemīļots hobijs, reizēs, kad ir kam gatavot.

Pats sev negatavo?

Sev gatavoju, bet neko īpašu, jo nav vēlēšanās un ir slinkums. Ja gatavoju kādam citam, tad gribu pārsteigt, iepriecināt un vairāk cenšos. Pats jūtos labi arī ēdot makaronus ar sieru un vistas fileju.

@andrejko.eptaВместе мы можем всё 🙏🏻❤️♬ оригинальный звук – andrejko.epta

Slinkums varbūt ir iztulkojams, kā bailes, ka neizdosies jauni ēdieni?

Kad iepriekšējā sezonā raidījumā "Вечер со вкусом" biju dalībnieka ādā – receptes, ko gatavoju, atradu internetā un tikai vienreiz pirms tam izmēģināju. Man nebija bail izgāzties, jo nav situācijas no kuras nevari iziet kā uzvarētājs. Tas ir gluži kā boksā, izejot ringā tu nebaidies, bet dari, neviens cīkstonis neiet uz ringu, lai zaudētu.

Kā no darba restorānā kļuvi par vienu no populārākajiem blogeriem?

Paldies, jāsaka pandēmijai. Restorānos sākās ēdiena gatavošana tikai līdzņemšanai vai piegādēm, dzīvoju no pabalsta un izvadāju ēdienu pa mājām. Vēlējos hobiju, tajā laikā dzīvoju kopā ar meiteni, kura vakaros skatījās "Tik Tok" video, vēlāk arī es reģistrējos platformā, bet uzreiz sāku filmēt, nevis skatīties. Sāku ar humora video, izjokošanu, tā pagāja pāris gadi, blogs attīstījās un mainījās arī darbības virziens.

No jokiem uz labajiem darbiem?

Jā, sāku ar pārtikas pirkšanu un dāvināšanu. Prasīju veikalā veciem cilvēkiem padomu, ko uzdāvināt vecmāmiņai vai vectētiņam, beigās, visu ko viņi nosauca paši arī saņēma. Saņemot dāvanas, bija, kuri raudāja, kuri izturējās neitrāli, kuri ļoti priecājās. Interesanti, ka vīrieši bieži neņem dāvanas, iespējams, vīrieša lepnums, jo viņi visu dzīvi strādājuši un pēkšņi kāds svešinieks kaut ko dod.

@andrejko.eptaПо отдельности мы одна капля, а вместе мы океан 🌊♬ Sad and lonely – MoppySound

Nebaidījies, ka zaudēsi atbalstītājus, jo tas ir pilnībā cits darbības lauciņš?!

Jutu citu attieksmi no apkārtējiem. Agrāk ar mani nāca kopā pasmieties, nu ir citas emocijas, pateicība. Reizēm nāk klāt bērni un saka, ka viņu mamma mani liek kā piemēru, tas ir ļoti spēcīgi, ka kāda mamma tā saka saviem bērniem. Ir gadījies, ka pienāk klāt cilvēks un saka, ka bijis soli no pašnāvības, bet labo darbu video iedvesmoja un palīdzēja tikt ārā no "bedres". Arī filmēt ir patīkamāk labos darbus, no tā gūstu īpašu gandarījumu.

Kas motivē palīdzēt apkārtējiem, no kurienes šāda vēlme?

Sākumā bija cilvēki, kuri teica, ka to daru, lai iegūtu video, ka man ir būtiski skatījumi, komentāri. Principā ar laiku ikvienam blogerim ir vienalga par to visu. Pēc publiskošanas pirmajā stundā paskatos statistiku, palasu komentārus, lai izprastu, kas patīk, kas nepatīk, bet tas arī viss. Par like, skatījumiem runājot, ieskrienoties ar auto un ielecot Daugavā – būtu daudz vairāk like, komentāri, skatījumi, pārpublicēšanas, arī prese to atspoguļotu, bet tam nav seguma, tikai haips. Labie darbi ne tikai iepriecina konkrētu personu, atvieglo viņa dzīvi, bet arī ietekmē bērnus, palīdz augt citādā vidē un motivē, pieaugot arī palīdzēt citiem.

Kāpēc palīdzi galvenokārt veciem cilvēkiem, kas ir motivācijas avots?

Viss ir vienkārši, omītes, un opīši ir tas, ko visvairāk pamanu. Vērojot sievieti, es nevaru pateikt, ka tā ir daudzbērnu māte, bet omīte un opītis vienmēr būs omīte un opītis. Zinu, ir daudzbērnu ģimenes, vientuļās mātes, bet to visu vēl ir jāatrod, jāpārliecinās, ka patiesi labi cilvēki. Visādas situācijas ir bijušas, reizēm filmējam un pēkšņi cilvēks ko tādu pasaka, vai pajautā, ka viss labais viedoklis izplēn gaisā. Bieži vien cilvēki nenovērtē palīdzību.

@andrejko.eptaСпасибо всем, кто кидает мне копейку на добрые дела через PayPal🙏🏻или как в ролике подходите на улице❤️♬ Sad piano ballad (BGM / sad)(936782) – TrickSTAR MUSIC

Sociālajos tīklos tev neraksta cilvēki un neprasa palīdzību?

Raksta, prasa, bet ir vajadzīgs, lai mani "aizķer" stāsts. Daudzi nepaskaidro neko, neizjūtu, ka patiesi jāpalīdz. Nav tā, ka man mājās ir naudas mašīna un varu visiem dāvināt jaunākos "iPhone". Tik tikko piepildīju viena zēna sapni par Disnejlendu, bijām Parīzē. Pirmais viņa sapnis bija brauciens uz Akvaparku, vēlāk kopā ar atbalstītājiem piepildījām viņa lielo sapni. Zēns pirms trim gadiem zaudēja tēvu un aug kopā ar mammu, viņi nav bagāti, zēna sirsnība, patiesums mani uzrunāja.

Vēlies atbalstīt Andreja labos darbus? Spied ŠEIT!

Daudz palīdzi omītēm, opīšiem, kādas ir tavas attiecības ar vecvecākiem?

Vectētiņa man nav, bet ar omīti, mammu un tēti man ir lieliskas attiecības. Ļoti viņus mīlu. Ģimene mani vienmēr atbalsta, uzticas.

Tu daudz palīdzi svešiem cilvēkiem, kā ar savējo mīļo lutināšanu?

Nenoliegšu, ir daudz cilvēku, kuriem esmu palīdzējis un devis daudz vairāk nekā savai mammai vai vecmāmiņai. Lai veiktu labos darbus, cilvēki ziedo naudu un puse no izmaksām ir tā, ko sedz atbalstītāji, otru pusi sedzu es. Tā ir atbildība, citu priekšā, mamma saprot, ka tā nav mana nauda, ka neesmu naudas mašīna.

@andrejko.eptaОчень приятная бабуля🥰♬ Sad Instrument – Musik Instrumen

Tagad esi pieprasīts kā blogeris, kas notiks, ja blogošana beigsies?

Es kā blogeris attīstu savu zīmolu, gluži kā "Nike" vai "Adidas". Ar savu seju varu reklamēt jebkuru zīmolu, viss slēpjas cilvēku uzticībā. Popularitāte palīdzēs arī citās dzīves jomās, teiksim, man būtu vieglāk atvērt restorānu tagad, nevis laikā, kad strādāju restorānā. Ikviena profesija var reiz nebūt vajadzīga. Var izgudrot taksometrus, kurus vada roboti, restorānu virtuvē var strādāt roboti. Domāju, ka pēc laika daudzas profesijas būs liekas.

Kā tu sadzīvo ar slavu, pastiprinātu uzmanību, skatieniem uz ielas?

Sākumā bija interesanti, pamanīju ikvienu, kurš uzsmaida, atpazīst, skatās, ar laiku sāku morāli nogurt no tā, ka nekad nebiju atslābinājies. Šobrīd protu tam visam nepievērst uzmanību, varu braukt mašīnā, pēkšņi operators saka – tev tikko pamāja, tevi atpazina, es to neredzu. Man ir arī slikta redze -1, jā, nav liels mīnuss, bet tālumā skatoties, varu neredzēt, ka man māj, bet padomāt, ka ar roku aizdzen mušu vai veic citu darbību. (smejas).

Nav kauns veikalā pirkt alkoholu, jo kāds skatās?

Pirmajā laikā, kad mani sāka atpazīt, skatījos apkārt, bija neveikli, tagad nav. Man ir 25 gadi, esmu liels onkulis un loģiski, ka reizēm atpūšos, tāpēc nedomāju, ka tas ir slikti, ja pērku ko tādu, ko pārdod no 18 gadu vecuma. Būtu pavisam kas cits, ja es filmētu, kā pērku alkoholu, stāstītu, ka iešu uz klubu, tusēšos līdz rītam, tad rāpošu mājās. Nedrīkst rādīt sliktu piemēru.

@andrejko.eptaЧтобы поверить в добро, надо начать делать его🤪♬ Emotional – Bang Nono

Lielākie stereotipi par blogeriem?

Daudzi domā, ka blogeris nezina, kas ir darbs. Cilvēki redz tikai gala rezultātu, zem katra video slēpjas idejas meklēšana, filmēšana montāža, vēl filmēšana. Man darbs un dzīvesveids ir viens un tas pats. Visu laiku domāju, plānoju. Vārds – blogeris nav līdzvērtīgs ar bagātību, ir blogeri, kuriem pietiek ar konkrētu summu, ir tādi, kuri meklē iespējas nopelnīt vairāk. Gluži kā ikvienā profesijā – jo vairāk strādā, jo vairāk saņem.

Filmēšanas, montāžas, ideju domāšanas, nebaidies no izdegšanas?

Izdegšana periodiski gadās. Gluži kā sievietēm PMS, palieku nervozs, dusmīgs, bet pāris dienas paguļu ilgāk un viss pāriet, parādās jauna elpa!

Lai vai kā, pilnībā bez atpūtas dzīvot nav iespējams!

Ar atpūtu man ir kā ar ēst gatavošanu – gribu otram patīkami izdarīt. Viens es nebrauktu ārpus pilsētas, lai sēdētu uz tiltiņa, baudītu dabas skaistumu, dzerot tēju, ēdot cepumiņus. Ja ar mani ir meitene, tad jā, tad pats arī to izbaudīšu. Vienatnē man tas liktos zemē nomests laiks, tāpat kā kino skatīšanās vienatnē, vai ceļošana, kad nevari dalīties ar emocijām. Vienatnē atpūšos SPA, cenšos relaksēties pirtī reizi divās nedēļās.

Vēlies atbalstīt Andreja labos darbus? Spied ŠEIT!

View this post on Instagram

A post shared by Андрюха🇱🇻 (@andrejko.epta)