Uz saturu

Pēc bankrota draudzene izvērš emocionālo teroru. Šovmeņa Andra Rudzīša rūgtā pieredze

2025. gada 8. oktobrī 13:54

Vai mīti par to, ka īsti vīri neraud un sāpes nejūt, nevar padarīt vīrieti par klusējošu vardarbības upuri? Lai gan vīrieši līdz pašam pēdējam brīdim cenšas slēpt, ka ir piedzīvojuši vai nu fizisku, vai emocionālu vardarbību, kā rāda statistika, šādu gadījumu ir pārsteidzoši daudz. TV sarunu raidījumā "Zilonis studijā" savā pieredzēs dalās vairāku TV šovu dalībnieks, grāmatas "Vecpuiša dienasgrāmata" autors Andris Rudzītis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andris Rudzītis visbiežāk esot cietis no emocionālās vardarbības. "Tas viss ir iekšējās sajūtās, to es sapratu," lūgts raksturot, kā atpazina, ka tā ir emocionālā vardarbība, saka Andris un atmiņā atsauc vieno no situācijām: "Pirms kādiem 10-20 gadiem man bija labs bizness, lieliski gāja finansiāli, un man bija uzradusies jauka draudzene. Vienkārši fantastiska situācija manā dzīvē.

Tad notika krīze, un es bankrotēju. Viņa man vienkārši pateica – tāds neveiksminieks kā tu nevienai nav vajadzīgs, tu esi niecība. Un no manas dzīves pazuda."

Varbūt Andris varēja noskurināties un iet tālāk. "Diemžēl vīrieši bieži vien nenoskurinās, un tas ir pats trakākais. Es arī sākumā nenoskurinājos. [..]

Vīrietis pirms tam ir guldījies tajā sievietē, darījis, lai viņai viss būtu, un beigās viņa vīrietim pasaka – tu nekas man neesi. Tas ir zvērīgi sāpīgi, un es saprotu, kāpēc daudzi vīrieši nodzeras, ir vīrieši, kas "sēž" uz antidepresantiem. Katru gadu vīrieši iztaisa pašnāvību, vienkārši izkāpj pa logu."

Andrim šāda sievietes rīcība "bija negaidīts trieciens".

Tolaik viņš pēc palīdzības bija vērsies pie pašvaldības nodrošinātā psihologa, jo "prātā nāca trakas domas". "Es zvanīju un teicu: es varu kļūt bīstams pats sev, kaut ko varu sev nodarīt. Jūs varat kaut kā palīdzēt? Man vienkārši atbildēja: atvainojiet, mēs palīdzam sievietēm ar bērniem un nelabvēlīgām ģimenēm. Es paliku viens ar to sāpi".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andris Rudzītis TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā". FOTO: KRISTĪNE CĪRULE

Andris bijusi arī pieredze, kad sieviete pret viņu paceļ roku. "Fiziska vardarbība tik ļoti nesāp. Ir bijis. Toreiz biju jauns puika. Piegāju pie meitenes un izteicu viņai visādus komplimentus. Pārspīlēju varbūt, nedaudz aizrāvos, un viņa vienkārši pienāca man cieši klāt un ar ceļgalu pa kājstarpi. Tas, protams, bija sāpīgi. Trakākais, nevis tikai sāpīgi, bet arī nenormāli pazemojoši. Tu vārties zemē un blakus smejoša meitene."

Izrādās, vismaz puse vīriešu, kuri cieš no partneres vardarbības, nekad par to nerunā. Turklāt 70 procenti no cietušajiem domā par pašnāvību un cieš no depresijas. Kāpēc Andris par to runā? "Es uzskatu, ka vīriešiem vajag vairāk baudīt dzīvi. Lai viņi nebūtu atkarīgi no sievietes attieksmes."

Vardarbības veidi var būt dažādi: sišana, ņirgāšanās, apsaukāšanās, baumu izplatīšana, profesionāla nomelnošana un klusēšana. Andrim nekas no šī uzskaitījuma nav svešs: "Pa druskai esmu piedzīvojis visu."

Kā spriež Andris, nosaukt otru cilvēku kāda dzīvnieka vārdā ir bērnišķīgi un stulbi, bet "visvairāk sāpina četri vārdi, kuru dēļ vīrieši krīt depresijā, ja to dzird regulāri, un tie ir: tu neesi īsts vīrietis. Ja vīrietis to dzird vienreiz, otrreiz, trešoreiz, viņš var izkāpt pa logu". Šāds apgalvojums, pēc Andra domām, ir visīstākā manipulācija.

Kas bija sarkanie karogi, kad Rudzītis saprata, ka par šo ir skaļi jārunā un nav vairs tikai runa par aizskartu pašlepnums, bet viņš ir piedzīvojis vardarbību? "To es sapratu, kad ar citiem vīriešiem biju parunājis par to. Atklājās, ka neesmu vienīgais, tādu ir pilns. Citiem bijušas pat vēl trakākas situācijas."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet kā to nenormalizēt? "Es nezinu par fizisko, jo tajā ziņā man bijusi mazāka pieredze. Bet emocionāli ir viena kolosāla metode. Kāpēc es pārdzīvoju par to, ko viņa man pasaka? Tāpēc, ka es viņu vērtēju tik nenormāli augstu, esmu pacēlis viņas vērtību savās acīs. Viņu vajag nolaist zemāk. Jo kāpēc mēs neuztraucamies, ko mums maziņš bērniņš pasaka? Tāpēc, ka tas ir maziņš bērniņš. Vai omīte uz soliņa… Bet, kad konkrētā sieviete ko tādu pasaka, tas ir tik sāpīgi tāpēc, ka esam viņu pacēluši."

Pilnais raidījums:

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!

    • Ja vēlies piedalīties klātienē raidījumā, atstāj telefona numuru

    Lauciņi, kas apzīmēti ar *, ir jāaizpilda obligāti!

    Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025

    Ziņo par kļūdu rakstā

    Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

    Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

    Uzgaidiet...

    Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm