Pēc tam, kad Riharda Snikus vecāki no viņa atteicās, rūpes par viņu uzņēmās vecvecāki. Vecaistēvs, mīlot eksperimentus, Rihardu uzsēdināja uz velosipēda, vēlāk daudz piedalījās, lai Rihardu virzītu parasportā. Šovasar Latvijas parasportists Parīzes paralimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas.
Rihards piedzima. Dzemdību traumas dēļ vēlāk viņam noteica diagnozi – cerebrālā bērnu trieka, kas ir galvas smadzeņu bojājuma sekas, kuru izpausme galvenokārt ir kustību traucējumi. Vecāki bērnu pameta, viņu atstājot vecvecākiem.
Kādēļ vecāki tā rīkojās? "Es arī tad biju bērns, tāpēc situāciju nevaru novērtēt kā pieaugušais, bet es domāju – viņi paši bija jauns pāris un tajā laikā nebija daudz sabiedrībā redzamas ģimenes ar bērniem ar invaliditāti. Es domāju, ka tas viss droši vien biedēja. Es atceros, ka viņi mēģināja tikt galā, neizdevās," sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Riharda Snukus mammas māsa Elīna Brigmane.
Rūpes par Rihardu uzņēmās vecvecāki Andrejs un Rita, lai gan toreiz mediķi Riharda vecmāmiņai teica – tur nekā nebūs. Kā stāsta Elīna, arī otri Riharda vecvecāki bija pārliecināti, ka zēns ir jāievieto pansionātā.
Rita ar Andreju šim spiedienam neļāvās, jo ticēja, ka Rihardam ir potenciāls. "Zinot savus vecākus, domāju, ka vienkārši bija tas, ka viņš ir mūsu bērns. Man mamma tāpat ir teikusi – tas varbūt bišķiņ emocionāli skan – , ka mēs no neviena sava bērna ģimenē nekad neatteiksimies. Vecāki vienkārši nevarēja iedomāties viņu atdot projām," stāsta Elīna.
Viņa stāsta, ka bērnībā ar Rihardu bija tik viegli komunicēt. "Toreiz īsti nevarēja redzēt vai just viņa īpašās vajadzības, kas pieaugušam cilvēkam izpaudās pat vairāk."
Elīnai ar Rihardu ir ļoti cieša saikne. Vai tagad, kad viņš jau ir pieaudzis, ir rūgtums par vecāku rīcību un kā viņš atskatās uz tā laika notikumiem? "Es domāju, ka rūgtuma nav. Viņš manu mammu, tātad Riharda vecmammu sauc par mammu, viņš arī zināja, ka tie ir viņa vecāki, kas par viņu rūpējas. Blakus bija arī daudz citu cilvēku, piemēram, ome, kas ir manas mammas mamma.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Es domāju, ka viņš par to nedomā un mēs par to arī nerunājam. Skarbi teikt, bet es domāju, ka to cilvēku vienkārši viņa dzīvē nav, viņš viņus nezina.
Viņam ir vecāki – vecaistēvs un vecāmamma. Viņā ir iekšējs miers," stāsta Elīna.
Kā Riharda tuvinieki viņā saredzēja čempionu un viņam noticēja? "Vecāki darīja visu, lai Rihards kustētos, lai viņa veselība būtu arvien labāka.
Vecaistēvs bija arī eksperimentētājs. Man bija velosipēds, un viņš bija pārliecināts, ka arī Rihards var braukt ar velosipēdu. Kaut gan tas šķita nereāli – ja viņš nevar stabili paiet un viņam ir jāpieturas, kā viņš varēs noturēt līdzsvaru uz parasta velosipēda?!
Rihards joprojām brauc ar to riteni. Savā ziņā tas bija vecātēta eksperiments. Īstenībā viņš bija galvenais šo lietu virzītājs," stāsta Elīna.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
