"Latvijas Lepnuma" stāsts – sievietes riskēja ar savu dzīvību, lai pēc ielūšanas upē izglābtu ģimeni ar zīdainīti

Liktenīgajā dienā šā gada janvārī dāmu kompānija bija izgājusi ārā pastaigāties pa Daugavu. Sākotnēji nebija domas kāpt uz ledus, vien baudīt pastaigu. Ārā bija kādi -16 grādu, Daugavā uz ledus bija arī bērni, kas spēlēja hokeju, tāpēc viņas nebija vienīgās, kas uzkāpa uz aizsalušās upes, stāsta Alise Urtāne.

Viņas mamma Ingūna Urtāne papildina, ka meitu pierunājusi aiziet uz Meinarda salu, jo šķita, ka ledus ir pietiekami drošs, par ko liecināja citu cilvēku atstātās pēdas. Taču drīz vien kļuva redzams – kāda cita, trīs cilvēku ģimene, ejot pa aizsalušo Daugavu uz Svētā Meinarda salu, bija ielūzuši upē.

"Man pagāja garām Alise ar Ingūnu, kuras gāja uz to salu. Tad mēs ejam, un Maija pēkšņi saka, ka ūdenī ir bērns, cilvēki ielūzuši," atminas Līga Rumpa.

Ingūna stāsta, ka ilgi domāt laika nebija, jo upē līdz ar vecākiem ielūzušais zīdainis atradās savai mammai ķengursomā. Bērna māte neesot varējusi noturēties virs ūdens, jo viņai apkārt lūza ledus, bērns pakļuva zem ūdens un varēja redzēt, ka viņš pamazām zaudē samaņu – bija auksts, un viss notika ļoti strauji. Līga, viņas labākā draudzene Maija, kā arī Alise ar savu mammu Ingunu metās glābt ūdenī iekritušos cilvēkus. Līga saka, bija bažas, kā izvilkt laukā bērnu tā, lai viņš nesaskrāpē seju pret ledu. Viņas mēģināja, taču vienā brīdī sieviete ar bērnu pakļuva zem ūdens. Šķita, ka viss zaudēts un viņus vairs nevar izglābt.

"Tas bija drausmīgi, uz to skatīties. Tad jau šķiet, ka ieslēdzas kaut kāds papildu spēks, kad tev šķiet, ka vari kaut ko vairāk izdarīt. Jo tā vilkšana bija fiziski smaga, tas nebija viegli," atceras Ingūna. Alise saka – pēcāk, lasot komentārus saistībā ar notikušo "Facebook", bijuši ļoti daudz cilvēku, kas deva padomus, kā tas pareizi jādara. Bet tobrīd nebija laika daudz domāt, bija liels stress, jo zem ūdens bija cilvēki, kurus nebija iespējams dabūt uzreiz ārā. Situāciju glāba tas, ka bērna mammai bija aplikta apkārt ķengursoma, kuras siksnā bija iespējams ieķerties un tādā veidā mēģināt izvilkt cietušos, guļot uz ledus.

Līga atminas, pēdējos spēkus saņēmušas, viņas izvilka mazuli ar māti ārā no ūdens. Līga viņam rāva drēbes slapjās un aukstās drēbes nost, bērns sākotnēji bija bezsamaņā. Tad viņš atvēra savas zilās acis, un rāmu skatienu paraudzījās uz glābējām. Puisītim, kā vēlāk izrādījās, bija pusgads.

Tikai pateicoties viņu ātrajai reakcijai un drosmei, šis stāsts ir ar laimīgām beigām. Sievietes sevi neuzskata par varonēm, norādot, ka nespēja atstāt ģimeni slīkstam. Notikušo atceras kā labu komandas darbu, kurā visas apvienojušās spēkiem, palīdzot viena otrai un izvelkot ielūzušos cilvēkus. Tagad, ejot garām tik pazīstamajai pastaigu vietai, ik reizi domās atgriežas atmiņas par notikušo.

"Latvijas Lepnuma" nominācijā "Glābējs" balvu pasniedza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa komandiere Ineta Blusa-Blusiņa, kura teica, ka četrotnes rīcība un spēja acumirklī, nedomājot steigties palīgā nelaimē nonākušiem cilvēkiem, nedomājot par sevi, ir godināma. Blusa-Blusiņa sacīja, ka tādējādi sievietes izglābušas trīs cilvēku dzīvības, darbojoties komandā, ātri un kopā. "Tikai kopā varam būt vienoti, ātri," sacīja VUGD Smiltenes posteņa komandiere, paužot pagodinājumu par iespēju glābējām pasniegt balvu un pateicoties viņām par triju cilvēku izglābšanu.