"Latvijas Lepnums" Alda Alberte – Tirzas kultūras dzīves vilcējspēks un enerģijas avots

Kā saka tirzmalieši, Alda ir viens liels motors, kas Tirzā ar savu profesionālo dzinuli visu kultūras dzīvi velk uz priekšu. Arī pati ir novadniece, – senči nākot no Piebalgas puses, pati dzimusi Vecpiebalgā.

"Alda ir viena no tiem, kas Tirzā un arī ārpus tās "kurina" kultūru apvidū. Varu teikt, ka Tirzā ir uzplaukusi un dzīvo, pateicoties Aldai," stāsta vietējie. Lai arī Tirzā dzīvo ap 800 iedzīvotāju, pateicoties Aldai katrs otrais darbojas kādā no astoņiem amatierkolektīviem. Šogad Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos piedalījās sieviešu koris "Tirzmalietes", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Azanda", senioru kolektīvs "Avots" un Eduarda Smiļģa muzejā skatītāji varēja vērot viesizrādi par Ludorfu Libertu. "Alda ir mūsu režisore, viņa ir enerģiska, izdomas bagāta. Katru reizi viņa mūs pārsteidz ar ko jaunu un mēs visi ļaujamies tikt pārsteigti," stāsta viena Aldas vadītā amatierkolektīva dalībniece.

Alda Alberte

"Latvijas Lepnums 23" nominācijas "Novadnieks" ieguvēja

"Es esmu dulla, es esmu traka, es esmu neaprēķināma. Vienmēr esmu teikusi – varbūt mans vilciens ir aizbraucis, bet vēl taču ir jahtas un lidmašīnas."

"Es domāju, ka es strādāju pēc labākās sirdsapziņas, kā protu, kā varu, kā sanāk, reizēm arī kā nesanāk. Katrā ziņā es neesmu iedomīga, es zinu, ko es varu. Domāju, ka esmu diezgan demokrātiska, manuprāt, vienkārša, dažreiz ne pārāk gudra. Kā es teicu – dulla un traka, bet trakiem pieder pasaule," nosaka Alda.

Uz "tv3.lv" jautājumu, kā sākusi vadīt Tirzas kultūras namu, Alda neslēpj mācījusies kultūras darbinieku tehnikumā, kad viņu uzrunāja šim amatam un jutusi, ka tas ir viņas. Pēc tam sekoja mācības neklātienē Latvijas Konservatorijā un paralēli darbs. Viņa stāsta – tas bijis aicinājums vai liktenis tik ilgi šajā amatā nostrādāt. "Savulaik ar kursa biedreni Inesi Bumbieri mums bija piedāvājums iet strādāt uz jaunatvērto Slampes kultūras pili, bet man šķita, ka ikvienam ir nolikts liktenī savs ceļš. Tirza ir brīnišķīga vieta, no kurienes nāk ļoti daudz kultūras jomas cilvēku," neslēpj Alda.

Viņa kultūras nama vadītāja  iemaņas raksturo ar vienu vārdu: "pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība". "Šajā darbā ir daudz grūtību, kuras jāpārvar. Nav jau nemaz tik saulains šis darbs, Tu reizēm esi gan apkopēja, gan režisors, gan mūziķis, gan dekorators un viss iespējamais. Tā vienkārši ir sanācis, ka šis amats man bija liktenī ierakstīts – kopš 21 gada vecuma to sāku darīt, jo nebija, kas strādā," viņa saka.

Ņemot vērā cienījamo darba stāžu, Alda zina stāstīt, kas šajā amatā gadu gaitā ir mainījies. "Mūsdienās ir drošāk strādāt, jo viss ir digitalizējies. Tas krietni atvieglo ikdienu. Tagad čatā vari ierakstīt atgādinājumu, kamēr kādreiz bija jāiet uz mājām un jāzvana. Taču mazliet ir pazudis tuvais kontakts ar apmeklētāju. Uzskatu, ka ar cilvēku ir jārunā aci pret aci, jārod personīgais kontakts. Bet zināmā mērā tiem, kas tagad sāk strādāt, ir vieglāk to darīt. Protams, ka ir jābūt mazliet trakam, dullam, pats galvenais – komunikablam un būt kontaktā ar savu publiku," viņa nosaka.

Aldas enerģija ir neapturama, viņa Tirzā rīko reģionālos "Eņģeļi pār Latviju" koncertus, īsteno Ukrainas atbalstam veltītos pasākumus, tāpat teātra izrādes, koru saietus un Miķeļdienu, Ziemassvētku un Līgo pasākumus. "Mans sapnis pirms 25 gadiem bija izveidot pasaules tirzmaliešu saietu un tā tas "aizgāja". Jo tā ir īpaša sajūta, ka savējie tirzmalieši apskaujas, runājas, atceras, no kurienes nākuši," saka Alda. Alda, kā saka tirzmalieši, ir Tirzas brīnums, allaž atradīs kādu labu vārdu, vienmēr spēs uzmundrināt un sapratīs. Tāpēc arī Tirzā viss notiek, stāsta viena no kolektīvu dalībniecēm.

Starp populārākajiem pasākumiem Tirzā Alda min arī neordināras balles, piemēram, kāpostu balli, kurā tikušies visi Latvijā esošie kāposta uzvārda īpašnieki. Tāpat bija pasākumus kaņepju audzētājiem, ābolu audzētājiem, dravniekiem, zemeņu balles un bērniem – vainadziņu balles. Tirzā norisinājušies arī lieli mūzikas koncerti, kuros uzstājās tādas Latvijā populāras grupas kā "Credo", "Līvi", "Dzeltenie pastnieki" un citas. Arī šoruden sestdienās notiek dažādi pasākumi – gan teātra izrādes, gan kora dziedājumi. Paredzēti arī pasākumi par godu valsts svētkiem. Gaidāmi arī labdarības pasākumi akcijas "Enģeļi pār Latviju" atbalstam un "eglīte". Aldai vienmēr ir paticis rīkot arī visādus "trakumus", "eglītes"taisītas gan  mežā, gan upmalā, ezermalā – balles. Visus brīnišķīgos pasākumus jau nemaz nevarot uzskaitīt.

Idejas dažādiem pasākumiem viņa rod, sarunās ar cilvēkiem. "Vadu divus teātra kolektīvus – Cesvaines un Tirzas. Es aizeju turp un kā režisors ar kolektīviem runāju. Caur sarunām arī atnāk idejas. Tās rosina arī Tirzas vēstures izpēte, mums ir daudz īpašu novadnieku, kuri sevi pierādījuši kultūrā – Varis Vētra, Ludolfs Liberts, par kuriem tapuši uzvedumi – izrāde "Ak, Maris, ilgu nemiers nenorimst!" un "Ludolf, ceriņi jau zied!". Viņam pie mājas ziedējuši ceriņi, kam viņš veltījis rindas: "Tie mani ziedi. Tie mani vienmēr satrauc. Kas tā par māju bija dzimtenē, kurai nebij’ klāt ceriņkrūma!" viņa citē. No Tirzas cēlušās arī tādas Latvijā zināmas personas kā Elza Ķezbere, Andrievs Niedra, Jānis Misiņš un citi. "Tirza ir unikāla, jo tajā ir dzimušas zvaigznes. Vispār šī Vidzemes puse, Tirza, Piebalga, Druviena ir vietas, no kurām nāk dižie kultūras darbinieki," saka Alda.

Alda ir pārliecināta – Tirzā dzīvo vislabākie, visjautrākie, vistalantīgākie un visatbildīgākie cilvēki. "Ja patīk uzvarēt, tiešām smagi, sūri un grūti ir jāstrādā," par attieksmi kolektīvā saka Alda. Viņa uzskata, ka kultūras nama vadībā prioritātei ir jābūt katra paša kolektīvam, savukārt katram tā dalībniekam ir jābūt atbildīgam par tajā paveikto. "Apmeklējot mēģinājumus tikai tāpat vien, rezultāta nebūs. Jāziedojas cēlāka mērķa labad," viņa uzskata.

Ieskicējot Tirzas kultūras nama attīstību, Alda gan pauž pārliecību, ka viņas vietā pēc vairāk nekā 50 gadu stāža ir jānāk jaunam cilvēkam ar jaunām idejām. Tāpat jākuplina arī iedzīvotāju skaits, lai kultūras dzīve plauktu. Tirzā mīt 277 cilvēki, kas ir ļoti maz un to skaits samazinās. Likumsakarīgi arī jaunus dalībniekus, piemēram, deju kolektīviem kļūst arvien grūtāk piepulcēt. Ir jau tā cerība, ka reiz atkal lauku mājas Tirzā pildīs cilvēki. Arī tagad daļa atgriežas, bet pārsvarā gan tas notiek vasarās," viņa zina stāstīt.

"Alda ir Latvija. Es nebaidos šī salīdzinājuma. Alda ir pilnīga Latvijas kultūras mīlestības organizācijas iemesojums šajā Vidzemes stūrī – Tirzā. Alda māk organizēt dzīvi ap to, lai cilvēki, kuri atbrauc uz šejieni, justos laimīgi. Un tas viņai sasodīti labi izdodas," stāsta dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss.

Komentējot kultūras attīstību Latvijā kopumā, Alda ir diezgan atklāta – ir jauki un labi, taču, ja nebūs finansējuma kultūrai, nebūs arī attīstības. "Līdz šim vienmēr kultūra ir saņēmusies, dzīvojusi un attīstījusies pārsvarā, pateicoties entuziasma pilniem cilvēkiem, kamēr valsts budžetā kultūrai atvēlēta pēdējā vieta. Manuprāt, jo ir spēcīgāka kultūra un jo vairāk cilvēki darbojas, jo labāk attīstās ekonomika. Lai kultūra attīstītos, jābūt pamatam. Jo vairāk kultūru atbalsta, jo vairāk iespēju kultūras darbiniekiem ir kur izpausties," viņa vērš uzmanību.

Tāda vienkārša, saprotama un ļoti cilvēcīga ir arī Aldas pārliecība par dzīvē svarīgo. "Domāju, ka visa mana dzīve, arī ģimeni iekļaujot, ir šeit. Kaut gan es uzskatu, ka ģimene man kā jau visiem ir punktus, kur var atgriezties, izsmieties, izraudāties, izpriecāties un beigās būt pilnībā ar sevi – ar saviem ozoliem, ar savām zemenēm, ar savu pirtiņu un ar saviem bērniem, kuri pie mums atbrauc ciemos," nosaka Alda.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Alda līdzcilvēkiem novēl vairāk turēties pie Latvijas, jo tā ir skaista un laba zeme. "Mums ir ļoti daudz grūtību, bet mums ir arī spēcīgs prezidents, kurš pamatīgi iedziļinās problēmās. Ceru, ka labais piepildīsies. Katrā ziņā visiem novēlu labu veselību un lai cilvēki aizvien vairāk savā starpā komunicē un iznāk laukā no mājām baudīt kultūru. Latvietis nav pūļa cilvēks, Latvija ir viensēta. Taču ir labi, ka viensētas ir tuvas viena otrai, cilvēks nāk pie cilvēka un satiekas. Man mērķis allaž ir bijis saukt cilvēkus no mājām un radīt svētkus," viņa aicina.