"Latvijas Lepnums" Mareta Bērziņa: ģimeņu ar smagi slimiem bērniem atbalsts un iepriecinājums
"Latvijas Lepnums" nominācijā "Sirdsdarbs" balvu saņem Mareta Bērziņa-Meirāne no Zalves, biedrības "MMunT" dibinātāja, kuras mērķis ir iepriecināt un atbalstīt ģimenes, kurās bērni saskārušies ar onkoloģisku saslimšanu, bet iespēju robežās atbalstīt arī citas ģimenes.
Ar labdarību trīs bērnu mamma Mareta Bērziņa nodarbojas jau daudzus gadus, pēdējos gados īpašu uzsvaru liekot uz onkoloģisko pacientu labsajūtu un atbalstu. Sāpīgam un grūtam dzīves posmam ir gājusi cauri arī viņas ģimene, tāpēc Mareta zina, cik svarīgs ir atbalsts un iepriecināšana brīdī, kad uzstādīta smaga diagnoze.
Maretas dzīvi pirms 12 gadiem izmainīja vecākā dēla negaidītā slimība. Viņa stāsta, ka devās ar dēlu uz skolas ekskursiju un ieraudzīja viņu uz citu bērnu fona, kad saprata – kaut kas nav labi. Todien piezvanīja dakterei un paaicināja ārstu uz mājām, kur viņa sataustīja dēlam palielinātu liesu – visdrīzāk tika sataustīts audzējs. Tālāk attīstījās tāds kā notikumu virpulis – sonogrāfijas, ātri izdevās tikt pie daktera Krasta. "Dakteris Krasts jau nākamajā dienā teica, ka jāliekas uz operācijas galda," stāsta tēvs Uldis Meirāns. Drīz vien pēc operācijas Niklāvam konstatēta neiroblastoma, 4. – agresīvajā – stadijā. Niklāvs stāsta, ka atminas pilnīgi visu, īsti pat nesaprata, cik nopietna ir tā slimība. Viņam nebija ne jausmas – tolaik bija vēl mazs. Vēlāk uzzināja, ka citi bērni nodaļā ir devušies aizsaulē un sastapās ar šoku, ka tā var būt.
Patlaban Niklāva veselība ir stabila, taču došanās pie ārsta nebeidzas. Kad viņam apritēja pilngadība jeb 18 gadi kādu laiku pie ārstiem negāja, jo gribēja no tā atvilkt elpu. Mareta stāsta, ka vēzi nekad līdz galam nevar izārstēt – tā ir stabila remisija mūža garumā, līdz mūža galam. Šāda atziņa Maretu uzvedināja uz domām, ka pašas pieredze un zināšanas varētu palīdzēt arī citām ģimenēm.
"Neteiktu, ka bija viegli, jo es ļoti ilgi pati par to nespēju runāt, bet pienāca diena, kad sapratu, ka es nevaru citiem palīdzēt, ja es neesmu atklāta," viņa stāsta. Tas arī bija lūzuma punkts citu organizāciju rīkotajos pasākumos un sadarbība ar Bruknas muižas priesteri Andreju, rīkojot vasaras nometnes bērniem ar īpašajām vajadzībām. Diemžēl Covid-19 visu apturēja, tikai ne Maretu. Ģimenes atbalstīta, Mareta četrus gadus ir biedrības "MMunT" sirds un dvēsele.
Uz "tv3.lv" jautājumu, kā viss sākās ar vieniem Ziemassvētkiem, pirms tam es vadīju tādus ģimeņu salidojumus Bruknas muižā un centos strādāt kā brīvprātīgā. Viss sākās ar vieniem Ziemassvētkiem un pēc tam viņai radusies sajūta, kāpēc tieši Ziemassvētkos, ja ir daudz citu svētku. Maretai atmiņās ir arī atgriezies laiks, kad tiešām uz Ziemassvētkiem uz BKUS onkoloģijas nodaļu nāk dāvanas un pēc tam ir tāds tukšums. Tad viņa saprata, ka grib rīkoties savādāk – lai visos laika posmos bērniem ir svētku sajūta ārstēšanās procesā. Tā tas viss sākās un gadu gaidā auga vērienā, no sākuma dāvanas tika sarūpētas uz lielākiem svētkiem, vēlāk jau arī uz mazākiem. Tiek sarūpētas ne tikai dāvaniņas, bet arī dažādas nodaļai svarīgas lietas, par ko kādreiz pačukst kāds no BKUS personāla. Piemēram, reiz ar ziedotāju atbalstu sagādātas vienreizlietojamās zobu birstītes, jo ne vienmēr uztraukumā vecāki visu saliek līdzi. Gādājam dāvaniņas arī personālam, gribas uz lielākiem svētkiem arī personālu atbalstīt.
Viņa atminoties laiku, kad Niklāvs pats nāca ar kādu dāvaniņu palātā. "Citam bērnam tas varbūt šķiet nieks, bet, ja kādam tas var atņemt bailes un sāpes, kas jāpārcieš palātā un procedūru kabinetā, tad tam niekam ir ļoti liela nozīme," neslēpj Mareta. Viņas izveidotā biedrība, pateicoties ziedojumiem, kā arī bijušo pacientu ģimeņu un uzņēmumu atbalstam, ik mēnesi bērniem ar onkoloģiskajām slimībām ved dāvanas uz Bērnu onkoloģisko slimnīcu. Tās katram bērnam tiek sarūpētas īpaši un ļoti personīgi.
Biedrība Maretas vadībā rūpējas par to, lai bērni saņemtu dāvanas un prieka mirkļus, kas smagajos brīžos palīdz novērsties no problēmas un izbaudīt līdzcilvēku labsirdību. Kā uzsver bērnu vecāki, atbalsts grūtākajos dzīves posmos ir pats svarīgākais ne tikai mazajiem pacientiem, bet arī vecākiem. Ģimene dāvanu saiņošanai izmanto Niklāva bijušo istabu, kad viņš vēl dzīvoja ar vecākiem, tagad izmanto kā noliktavu, kamēr meita vēl nav sākusi iet pirmajā klasē. Vēlāk visdrīzāk istabu būs jāatvēl meitai. Brīvprātīgās viņas ir divas, taču Maretu ļoti atbalsta visa viņas ģimene, bez kuras atbalsta viņa nevarētu tik daudz laika tam visam veltīt. "Es esmu gādātāja, mana pāriniece – pakotāja un nesēja. Esmu vairāk orientēta uz komunikāciju tas man padodas. Arī patlaban aktīvi pakojam dāvaniņas, Ziemassvētki ir tāds laiks, kad man mājās ir pilns ar paciņām," saka Mareta.
Maretas kolēģe Ineta Vitane stāsta, ka Mareta māk uzrunāt cilvēkus. Piemēram, pirms kāda 18. novembra Marita izteikusi vēlmi bērniem sagādāt krūzītes un tēju, bet drīz vien informējusi – kurš sarūpēs krūzītes, bet kurš atvedīs tēju un kurš sarūpēs gardumus. Pārējiem atliek tikai atvest saziedotās lietas un aizvest pie adresāta.
BKUS onkoloģijas un hematoloģijas nodaļas aprūpes māsa Madara Blumberga stāsta, ka Mareta ir ļoti cieņpilna, saprotoša, iejūtīga, vienmēr atbalstoša un patlaban sadarbība nonākusi citā – profesionālā – līmenī. Paciņas ir lielisks atgādinājums, ka slimības laikā pastāv arī svētki, ilgas saslimšanas nedrīkst sastāvēt tikai no ārstēšanas, bet jāpastāv arī maziem priekiem – īstam bērna, ģimenes priekam, to rada. Tāpat paciņas pacientiem tiek sarūpētas arī Lieldienās, Jāņos, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, Mātes un Tēva dienā, kas ir gan kalendārā, gan ģimenē svinēti svētki, kas rada prieku ikdienā. "Ja mēs varam radīt pasauli, kāpēc to nedarīt?" jautā Mareta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
