"Ķirurgam ir jābūt lauvas spēkam, ērgļa acīm un sievietes sirdij. Un tad jābūt stipram, acīgam un vienlaicīgi maigam," saka mikroķirurgs Olafs Libermanis.
Mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris martā sākumā izlēma doties Ukrainu, lai palīdzētu operēt un ārstēt Ukrainas karā cietušos brīdī, kad Krievija bombardēja Ukrainas pilsētas. Pirms došanās uz Ukrainu jautājumu bija vairāk nekā atbilžu, kā arī atrasties tur bija dzīvībai bīstami.
"Mēs bijām gatavi braukt uzreiz, faktiski mēs tam gatavojāmies jau iepriekš, mēs zinājām, ka kaut kas notiks – vai pie mums vai kur citur vai Ukrainā. Mēs vācām instrumentus, mēs trenējāmies, uzturējām darba kārtībā sevi, instrumentus un komandu. Zinājām, ka kaut kas būs un tad būs jānoreaģē," saka Libermanis.
Arī pirms došanās uz Ukrainu abi ārsti Latvijā iemantoja īpašu pacientu cieņu un atzinību. Mārtiņa pacienti novērtē viņa atklātību, atsaucību un profesionalitāti. Pateicoties Mārtiņam, kādam karavīram ir abas rokas, citam joprojām ir abas kājas. Sieva Laila un trīs dēli mājās ir atbalsts Mārtiņa izvēlei, un arī šoreiz nebija savādāk.
"Pirmajā braucienā mēs abi bijām projām trīs nedēļas un tad es atgriezos. Olafs prombūtnē ir vairāk nekā pusgadu, no pirmā aizbraukšanas laika viņš tikai desmit dienas ir bijis Latvijā. Mēs braucām turp, kur mēs bijām visvairāk nepieciešami, tāds bija mūsu uzstādījums. Nonācām Ukrainas centrā, respektīvi, Kijevas Centrālajā un militārajā slimnīcā, kur tobrīd visapkārt diezgan karsti gāja," stāsta Mārtiņš.
Libermanis turpina – marta sākumā Kijieva izskatījās briesmīgi, kā kara filmās mēra vai epidēmijas laikā, – tukšas ielas, pa kurām vējš dzenā atkritumus, sadegusi tehnika ielas malās.
Abu lēmums uz Ukrainu doties kopā nebija nejaušs. Libermanis ir Malzubra skolotājs mikroķirurģijā, viņa uzraudzībā Mārtiņš apguvis šo amatu. Libermanis stāsta, ka Mārtiņš ir viņa bijušais stundents, kolēģis, draugs, treniņbiedrs. Abi iepazinušies pirms apmēram 13 gadiem un turpina sadarboties līdz šim brīdim. Abi viens otru papildina.
Abiem izveidojušās arī draudzīgas attiecības ar Ukrainas ārstiem, 2013. gadā abi devās turp novērtēt situāciju. Kolēģi Ukrainā prasījuši, vai tad, kad sāksies pilna mēroga karš, viņi brauks palīgā. Abi Latvijas ārsti šo solījumu devuši. Pavasarī, redzot Ukrainā notiekošo, abi ārsti diezgan ātri pieņēma lēmumu doties palīgā.
Mārtiņš saka, ka viņam bijis liels uztraukums paziņot sievai, ka dosies uz Ukrainu palīgā, vienlaicīgi prasot viņai, vai drīkst. Sieva bēdājās par potenciālajiem riskiem tur, bet sapratusi, ka šis lēmums ir saistīts ar Mārtiņa profesionālajām gaitām, viņa raksturu un to, kāds viņš ir, deva zaļo gaismu. Kaut kādā mērā arī pašam bijis bail, neslēpj Mārtiņš. Tomēr tās esot bijušas pārvaramas bailes, kur dod iespēju mobilizēties.
Atgriežoties Latvijā, Mārtiņš turpina rūpēties par Ukrainas cilvēkiem – vairākas pazīstamas ģimenes viņš ir izmitinājis savā dzīvoklī, turpina ārstēt šurp atvestos pacientus, pārejiem ļaujot noticēt labajam, ka citi rūp. Viņš stāsta, ka pats nesāka palīdzēt ar organizāciju starpniecību, bet tie man bija pazīstami cilvēki, draugu ģimene Ukrainā, Ukrainas draugi, paziņas, daļēji arī caur organizāciju "Tavi draugi", kas ir bāzēta Pārdaugavā, Ventspils ielā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Mārtiņaprāt, kādam, kurš vēlas sniegt palīdzību, visprātīgākais būtu vērsties kādā no šīm lielajām organizācijām, kas ir sevi pierādījušas kā profesionāļus palīdzības sniegšanā, piemēram, jau pieminētajā organizācijā "Tavi draugi" vai Ziedot.lv, kur ļoti strukturēti un efektīvi sniedz palīdzību.
Ukrainā Latvijas mikroķirurgi palīdzējuši jau starp 50 un 100 cilvēkiem, saka Olafs. Mārtiņš piebilst, ka visvairāk uzmanības abi pievērš tā saucamajām lielajām operācijām, kas ilgst daudzas stundas. Tie ir drusku vairāk nekā 20 pacienti, kuriem šīs lielās operācijas tiek veiktas. Olafs uzsver, ka abi ar savu darbu neglābj dzīvības, bet gan samazina invaliditātes risku. Šajā kontekstā mazāk būtisks ir veikto operāciju skaits, bet gan tas, ka latviešu ārsti ukraiņiem parādījuši latviešu mikroķirurģijas operēšanas stilu – drusku oriģinālu, mazliet huligānisku, ko ukraiņi ir pieņēmuši, saka Olafs. Latviešu ārsti Ukrainai apliecinājuši savu efektivitāti un ieguvuši uzticību.
"Šis apbalvojums ir ar ļoti lielu atbalstu, jo Latvija mūs ir izvirzījusi – baro, apģērbj, atbalsta, finansē, uztur možu garu. Un cilvēki ir ielikuši ne tikai naudu, bet arī dvēseli. Šis apbalvojums nozīmē, ka mums ir jāpiedalās Ukrainas atjaunošanā, jāiegulda vēl un jāstrādā vēl. Tad mēs varbūt to atpelnīsim," saka Libermanis.
Mārtiņš stāsta, ka ukraiņi viens otru motivē ar savu cīņassparu un vēlmi būt kopā, atgriezties un izturēt, kas ir ļoti motivējoši. Olafs pauda, ka krievu tautai karš, visticamāk, beigsies ar krievisko vērtību devalvāciju, izpostītu infrastruktūru, ekonomiku, milzīgu skaitu invalīdu abās pusēs. Jo tā saucamā cilvēku gaļasmašīna darbojas abos virzienos un tur tāpat ir ārkārtīgi daudz ievainotu, sakropļotu cilvēku likteņu. "Jāatceras, ka tā ir milzīga humanitāra katastrofa no abām pusēm," sacīja mikroķirurgs.
Olafs teica, ka latviešu ārsti ir gatavi ar savu darbu palīdzēt Ukrainai, cik ilgi būs nepieciešams, bet ir jāpārstartējas. "Tas tautiņa lidojuma posms, kas bija pirmajās kara nedēļās un tālākajos mēnešos ir beidzis. Ja palīdzība tiek sniegta, darbība seko, tai ir jābūt mērķtiecīgai, strukturētai. Jo abām pusē – Latvijai, Ukrainai – tur ir daudz jautājumu, kas ir jāatrisina," sacīja Olafs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Abi ārsti ir profesionālas attieksmes, pašaizliedzības un patriotisma iemiesojums, ar kuriem īpaši lepojas viņu pacienti. Ārstu pašaizliedzīgā rīcība iedvesmojusi daudzus citus Latvijas iedzīvotājus pievērsties Ukrainas atbalstam un meklēt veidus, kā palīdzēt karā cietušajiem. Ukrainā naktīs bija dzirdamas sirēnas, sprādzieni, šāvieni, taču pēc vienas dienas operāciju zālē tam vairs nav tikusi pievērsta uzmanība.
Apbalvojumu abiem pasniedza Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš tūkstošiem ukraiņu vārdā pateicās abiem ārstiem par simtiem glābto dzīvību. Starp daudziem no Latvijas, kas palīdzējuši, ārstu loma ir īpaši uzteicama, kuri nenobijās, bet devās talkā palīdzēt jau martā.
Video sveicienā mikroķirurgiem no Latvijas pateicās Ukrainas Veselības aprūpes ministrs Viktors Liaško, izsakot personīgu pateicību un pateicību Ukrainas medicīnas kopienas vārdā.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
