Viņš neglābj tikai tad, kad atskan trauksmes sirēna. Viņš glābj arī tad, kad ir brīvdiena, kad neviens neprasa, kad vienkārši redz, ka cilvēkam ir bīstami vai grūti. Pēteris Delveris – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, vada komandiera vietnieks Viļānu postenī saņem "Latvijas Lepnums 2025" balvu nominācijā "Glābējs".
2024. gadā viņa ciematā izcēlās ugunsgrēks – dega saimniecības ēka. Ugunsdzēsēji jau bija ceļā, bet Pēteris, būdams mājās un brīvdienā, ne mirkli nedomājot, sēdās savā automašīnā un devās uz notikuma vietu.
Viņš ieradās pirmais, vadīja cilvēkus, deva komandas, kā pareizi rīkoties, un pats, bez aizsargekipējuma, kāpa uz jumta, lai dzēstu liesmas. Viņš nedomāja par savu veselību – tikai par to, lai glābtu māju un samazinātu zaudējumus. Pateicoties viņam, ēka tika izglābta.
FOTO: Kristaps Liepa
Cits notikums, kas atstājis dziļu nospiedumu viņa dzīvē, bija brīdis, kad degošā mājā atradās cilvēks. Pēteris kopā ar kolēģiem devās glābt, taču uguns izplatījās pārāk strauji. Viņš guva traumu un tika nogādāts slimnīcā. Tomēr visvairāk viņam sāpēja tas, ka nebija paspējis izglābt cilvēku. "Par savu veselību toreiz nedomāju," viņš saka klusi. "Pārdzīvoju, ka nepaspējām."
Šāda pašaizliedzība ir Pētera ikdiena. Viņa kolēģi stāsta, ka viņš nekad nepaiet garām situācijai, kur vajadzīga palīdzība.
Kad 2024. gada pavasarī, būdams atvaļinājumā, viņš uzzināja, ka tikai septiņus kilometrus no mājām deg māja un, iespējams, iekšā ir cilvēks, Pēteris atkal nevilcinājās. Viņš sazinājās ar dispečeriem, apstiprināja, ka iekšā tiešām ir cilvēks, un devās iekšā degošajā ēkā – viens pats, bez aizsargtērpa, riskējot ar savu dzīvību.
Viņam izdevās cilvēku iznest un izglābt. Par šo varoņdarbu viņš saņēma Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi "Par pašaizliedzību".
FOTO: Kristaps Liepa
Viņš smejas, ka nekad bērnībā neesot sapņojis būt ugunsdzēsējs – viss noticis nejauši, vienā dienā redzot ugunsdzēsēju mašīnu darbībā, un kaut kas "noklikšķējis". Taču šis klikšķis pārvērtās dzīves aicinājumā. "Katrā izsaukumā ir nezināmais – adrenalīns, atbildība, neparedzamība. Katru reizi ir citādi. Un tu nekad nevari būt simtprocentīgi gatavs tam, kas tevi sagaida," viņš stāsta.
Kad Pēterim jautā, kas viņu motivē, viņš atbild vienkārši: "Ja zinu, ka tur ir cilvēks, kuram vajag palīdzību, es braucu. Nav nozīmes – ir darbalaiks vai brīvdiena. Es nevarētu palikt mājās, zinot, ka kāds cieš."
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
