"Latvijas lepnuma" balvas saņēmēja nominācijā "Ģimene" Liene Kuzmina ir ceturtais bērns 12 bērnu ģimenē. Cik sevi atceras, allaž bijusi mammas vietā jaunākajiem brāļiem un māsām, līdz brīdim, kad viņus izņēma no ģimenes.
"Mamma vai nu dzēra, vai viņai bija cita veida izklaides, viņa savus bērnus nepieskatīja. Kādam viņi bija jāpieskata. Un Liene viņus pieskatīja," tā par Lienes dzīvi saka viņas matemātikas skolotāja Olita Nordena.
Liene saviem brāļiem un māsām gatavoja ēst, lika gulēt mazākos, darīja dažādus mājas darbus…
"Ļoti spilgti es atceros – man bija brālītis Tomiņš. Viņš bija pavisam maziņš, zīdainis, un viņam bija tas laiks, kad nāca zobiņi ārā. Viņš naktīs slikti gulēja, bija temperatūra. Mamma tāda viegli iereibusi bija atnākusi… Toms raudāja, un viņa "atstāja" uz muguras pieauguša cilvēka plaukstu. Es paņēmu Tomu un pusi nakti ucināju, lai gan nākamajā dienā jau sešos bija jāceļas, jāved mazākie uz bērnudārzu un pašai uz skolu jāiet. Nu, bērnība kā tāda nav bijusi," stāsta Liene.
Pirmo nopietno darbu Liene sākusi strādāt jau sešu gadu vecumā – brauca uz "Pūri" lasīt zemes. Tāpat meitene nekautrējoties gājusi pie cilvēkiem un vaicājusi, vai nav kāds mājas darbiņš padarāms.
"Tā bija reāla izdzīvošana, jo vecāki man nestrādāja. Es esmu strādājusi daudzos darbos – celtniecībā, mežos… Un man bija tikai 11 gadu," atminas Liene.
Jau tā skaudro dzīvi bērnībā Lienei neciešamāku padarīja vardarbība no tuvākajiem. Saglabāt cilvēcību, pārdzīvot sitienus un lamas Lienei palīdzēja dziedinošā dzejas rakstīšana. Neizturot, kas notiek mājās, viņa kāpa uz mājas jumta un rakstīja dzeju. Toreiz viņa sev un Dievam nozvērējās, ka nekad tādu dzīvi nedzīvos.
15 gadu vecumā Lienei nācās sākt dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi, jo mamma viņu padzina no mājām. Bet visu izmainīja iepazīšanās ar tagadējo dzīvesbiedru, viņš deva cerību, ka var dzīvot citādi. Dzīve sakārtojās, piedzima meitiņa Linda. Brīdī, kad mamma aizgāja viņsaulē, Lienei nācās pieņemt lēmumu, ko pati sauc par savas dzīves svarīgāko. Viņa kļuva par aizbildni savām trim nepilngadīgajām māsām.
"Par mammas nāvi es uzzināju no rīta. Mums bija burtiski neilgs laiks, jo bija jāpaziņo bāriņtiesai, ka bērni ir pazaudējuši māti. Mēs ar vīru sēdējām uz balkona, viņš man jautāja – ko darām? Es teicu – kā ko darām? Ņemam! Viss, jautājums tika izlemts," stāsta Liene.
Aplis ir noslēdzies – Liene atkal ir mamma savām māsām, bet tagad no savas brīvas gribas.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
