Divas ģimenes sāk eksperimentu, vai, dzīvojot zaļāk, var ietaupīt naudu un samazināt ekoloģisko pēdu

Abas ģimenes 12 nedēļu garumā pildīs dažādus uzdevumus un katru nedēļu raidījumā redzēsim, kā viņiem ir veicies.

Kā pareizi veidot ģimenes budžetu un uzkrājumus, eksperimentā ar padomiem un zināšanām palīdzēs SEB bankas finanšu pratības mentore Līva Vēliņa-Pētersone.

Sezonas noslēgumā tiks apkopoti rezultāti un izdarīti secinājumi, vai dzīvojot dabai draudzīgāk, var ne tikai samazināt ekoloģisko pēdu, bet arī ietaupīt naudu.

Vēlme atstāt aiz sevis mazāku piesārņojumu

Mamma Elīze, tētis Atis un meitas – Matilde un Malvīne dzīvo Pierīgā. Ģimene arvien biežāk pieķērusi sevi pie domas, ka vēlas atstāt mazāku piesārņojuma nospiedumu šeit uz zemes.

"Kādu laiku jau ir prātā doma, ka varētu dzīvot dabai draudzīgāk. Aizdomājoties par atkritumu šķirošanu, saprotu, ka nezinu dažas lietas – ko kurā miskastē mest. Arī bērni ir pamudinājuši aizdomāties par šiem jautājumiem…Gribās atstāt mazāku nospiedumu. Daba ir tik skaista, un daba mums tik daudz dod. Ir diezgan cūcīgi to visu piemēslot ar savu ikdienas pārpalikumu," stāsta mamma Elīze.

Savukārt tētis Atis norāda, ka šobrīd ģimene šķiro atkritumus, plāno pārtikas iegādi, izvēlas papīra maisiņus.

"Nav tā, ka mēs par šīm lietām nedomājam. Atkritumus sašķirojam kaut kādā pamata līmenī, nemetam sadzīves atkritumus pie papīra. Bet noteikti ir pietiekami daudz jomas, pie kā varam piestrādāt vairāk," saka Atis.

Eksperimenta sākumā ģimenes ekoloģiskās pēdas nospiedums ir 6,5 tonnas CO2e gadā. Katram planētas iedzīvotājam vajadzētu tiekties uz 1 tonnu CO2 gadā.

Ģimene uzskata, ka zaļš un ilgtspējīgs dzīvesveids ietekmē ģimenes budžetu. Šobrīd gan ģimenei neizdodas veikt ilgtermiņa uzkrājumus, mēneša beigās tam vairs nav atlikušas finanses.

Kā ietaupīt? Padoms – vispirms samaksā sev

Saņemot ienākumus (darba algu, prēmiju, nejaušu peļņu vai loterijas laimestu), pirmais, kas jādara, ir jāatvēl noteiktu daļu no šīs naudas savai finansiālajai labklājībai, tas ir – jāmaksā sev. Pēc tam var tērēt citām vajadzībām, tātad maksāt visiem pārējiem. Šādi var izvairīties no situācijas, kad mēneša beigās vairs nav lieku finanšu līdzekļu uzkrājuma veikšanai. SEB bankas eksperte iesaka naudas līdzekļus krāt, piemēram, krājkontā, kur tiem grūtāk piekļūt.

Uzzināt vairāk un darīt vairāk

Otra eksperimenta dalībnieku ģimene – Agnese un Matīs, kuri nesen apprecējušies un kopā audzina divus kaķus, dzīvo mazpilsētā, remontē un iekārto savu dzīvokli, abi ir pašnodarbinātie, kuru darbs saistīts ar ceļošanu. Gandrīz katru mēnesi viņi dodas piedzīvojumu braucienos, kur cilvēkiem stāsta, kā ceļot zaļāk un kā atstāt mazāku pēdu pēc sevis.

Matīss un Agnese stāsta, ka jau šobrīd ievēro dažādus ilgtspējīga dzīvesveida principus – šķiro atkritumus, dzer "krāna ūdeni", izmantojot filtra krūzi, izvēlas auduma maisiņus, taupa elektrību. Ģimenē ir viena automašīna, kuru tālākiem braucieniem uz galvaspilsētu viņi cenšas izmantot reizi nedēļā, ieplānojot vienā dienā visus "nepieciešamos darbus," no nepieciešams paveikt galvaspilsētā.

"Vēlamies uzzināt vairāk un darīt vairāk…Ģimenē mums vislielākie strīdi ir par šķirošanu, ko drīkst šķirot un ko nē. Mēs esam zvanījuši uz iestādēm, prasījuši, viņi ir šokā par to," saka Agnese.

Abi atzīst, – noteikti ir lietas, par kurām neaizdomājas un varētu darīt videi draudzīgāk, tādēļ pieteikušies eksperimentā.

Arī viņi uzskata, ka videi draudzīgākas izvēles izmaksu ziņā ir dārgākas. Vaicāti, vai veido ģimenes budžetu, atbilde ir – nē.

Agneses un Matīsa CO2 pēdas nospiedums pirms eksperimenta ir 7,8 tonnas CO2 gadā.

Kā skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Līva Vēliņa-Pētersone, ģimenes budžets ir visu ģimenes locekļu ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam. Tā plānošana palīdz naudu iztērēt mērķtiecīgāk, ietaupīt, atlikt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, veidot uzkrājumus un izvairīties no pārtēriņa.

Kā organizēt ģimenes budžetu? Padoms – ievērot trīs principus

Plānojot budžetu, ieteicams izmantot 50/30/20 principu. Proti, 50% no ienākumiem tiek tērēti pamatvajadzībām – rēķiniem, pārtikas izdevumiem, transporta izdevumiem, 30% tiek atstāti vēlmēm, kas varētu arī nebūt izdevumos, savukārt 20% atstāj uzkrājumiem.

SEB bankas eksperta norāda, nepieciešams uzkrāt drošības spilvenu, – pieaugušam cilvēkam tie ir trīs mēneša ienākumu apjomā.

Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".