"Paldies Kristīnei – satikšu, pateikšu visu." "Ārpus zonas" ceturtā diena ved pa kalniem un lejām
"Ārpus zonas: Ugandas savvaļā" pārgājiena ceturtā diena iesākas ar tumsas klusinātu rītu – modinātājs skan, kad pasaule vēl guļ. Pārgājiens ir sasniedzis savu viduspunktu, taču tas nenozīmē atelpu – priekšā stāv grūtākais posms, kāpiens arvien augstāk kalnos, kur gaiss kļūst retāks, bet emocijas – intensīvākas.
Grupas vadītāja Kristīne Garklāva atzīst – aizvadīta katastrofāla nakts, jo kalnos ierīkoto pajumti nepārtraukti plosījis vējš. Tas neļāvis gulēt, kā arī saldējis sānus. Gulēts maz, bet priekšā liela slodze.
Kā mierinājums gan kalpo Ugandas pavadoņu sagādāts pārsteigums. Tie cēlušies naktī, lai visiem saceptu pankūkas. "Mīlestības un rūpju valoda ne vienmēr ir skaļa. Dažkārt tā runā ar siltām, pašceptām pankūkām augstu kalnos," teic Kristīne.
Pēc brokastīm dalībnieki ir gatavi iet. Pārgājiena vadītājs Valdis Vītoliņš dalībniekus sveic ar vārdiem: "Apsveicu visus – jūs esat šī pārgājiena pusē! Priekšā tikai grūtākā daļa. Šodien ir iesildošā diena rītdienai – uzkāpsim līdz 4500 metru augstumam. Ja šodien jutīsities labi, tad arī rīt, visticamāk, jutīsities labi. Gājiena ilgums būs septiņas līdz desmit stundas."
Tikmēr Kristīne vērš uzmanību, ka vislielākā cīņa turpmāk būs nevis ar taku, bet pašiem sevi un savu ķermeni. Noteikti būs brīdis, kad tas teiks, ka vairāk nevar, bet šai balsij jāturas pretī, un maziem solīšiem jāturpina virzīties uz priekšu.
Desmit stundu garā gājiena laikā nogurums dara savu, un aiz smiekliem pamazām sāk atklāties dalībnieku patiesās domas un iekšējās cīņas. Arī Kristīne, kurai ir visai ievērojama pārgājienu pieredze, kādā brīdī atzīst – šis ir viņas līdz šim grūtākais gājiens.
Kādus izaicinājumus pārgājiena dalībniekiem sagādās Mēness kalnu augšas un lejas, to raugi noskaidrot "Ārpus zonas: Ugandas savvaļā" septītajā sērijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
